Ar praktiskām darbnīcām un diskusijām aizvadīta pirmā Mākslīgā intelekta diena publiskajai pārvaldei

Digitālās transformācijas procesā mākslīgais intelekts (MI) kļūst par vienu no nozīmīgākajiem instrumentiem publiskās pārvaldes attīstībā, vienlaikus izvirzot jaunus uzdevumus darbinieku prasmju pilnveidē un drošā, atbildīgā tehnoloģiju izmantošanā. Lai stiprinātu šīs kompetences, 17. martā Latvijā norisinājās pirmā Mākslīgā intelekta diena publiskās pārvaldes darbiniekiem, kuras laikā dalībnieki ne tikai uzzināja MI aktualitātes publiskajā pārvaldē, bet arī praktiski iepazina mākslīgā intelekta rīkus un to izmantošanu ikdienas darbā.

MI ieviešana kā procesu mainītājs

Būtiska prasme ir spēja atšķirt plaši izmantoto MI tradicionālo meklēšanas rīku galvenās funkcijas, kā arī izprast, ka MI sistēmu apmācībā izmantotie dati un apmācības pieeja tieši ietekmē sniegtās informācijas kvalitāti un uzticamību. Ne mazāk svarīga ir prasme izstrādāt un pilnveidot jautājumus un uzvednes (prompts) virtuālajiem asistentiem un MI sistēmām. Vienlaikus jāspēj veicināt gudru un ētisku MI izmantošanu satura veidošanā, kā arī identificēt un automatizēt rutīnas uzdevumus, izmantojot programmēšanas rīkus vai mākslīgā intelekta risinājumus.

“MI strauji kļūst par ikdienas darba instrumentu, un, lai publiskā pārvalde varētu pilnvērtīgi izmantot tā iespējas, nepietiek tikai ar tehnoloģiju pieejamību – būtiska ir darbinieku spēja tās saprast, kritiski izvērtēt un atbildīgi lietot. MI laikmetā īstā valūta ir prasmes, tāpēc arvien lielāka nozīme ir mērķtiecīgai kompetenču attīstībai,” uzsver Valsts administrācijas skolas direktore Agita Kalviņa.

Pasākumā tika uzsvērts, ka MI ieviešana var paātrināt gan publiskā, gan privātā sektora attīstību. Latvijai ir vairākas stiprās puses, kas ļauj izmantot šo potenciālu – attīstīta e-pārvalde un digitālās valsts infrastruktūra, labi rezultāti datu pārvaldībā, kiberdrošībā un regulējumā, kā arī salīdzinoši atvērta uzņēmumu un institūciju attieksme pret MI izmantošanu.

Atbildīga MI lietošana un pārvaldība – no vārdiem līdz darbiem

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols stāstīja par 2025. gadā veikto ikgadējo monitoringu par MI lietošanu publiskajā pārvaldē. Pētījuma rezultāti atklāj, ka biežāk lietotie MI rīki ir ChatGPT (41%), Copilot (21%) un Gemini (6%). Pēdējā gada laikā Latvija ir izveidojusi stabilu pamatu MI attīstībai, ieviešot MI vadlīnijas, izveidojot MI centru un speciālo regulatīvo vidi. Nākamie soļi un prioritātes 2026.–2028. gadā ir nacionālā MI plāna izstrāde, vienotas MI arhitektūras izveide, valsts MI koplietošanas platformas attīstība un MI akta ieviešana.

Publiskajai pārvaldei mākslīgā intelekta sniegtās iespējas jāizmanto pilnvērtīgi, uzsvēra Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars, norādot, ka MI risinājumi var palīdzēt mazināt neskaidrības, vienkāršot procesus un padarīt valsts pārvaldi efektīvāku. “Mākslīgais intelekts nav nākotnes jautājums, tā ir šodienas realitāte, kurā varam sasniegt būtiskus uzlabojumus, ja spējam mācīties un pielāgoties,” uzsver ministrs.

Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders norādīja, ka Mākslīgā intelekta diena ir atgādinājums par Latvijas augsto digitalizācijas līmeni. “Latvija ir digitāli attīstīta valsts, kur MI lietotāju īpatsvars pie mums ir viens no augstākajiem pasaulē. Izglītības nozares uzdevums nav tikai iemācīt lietot MI rīkus, bet iemācīt tos izmantot jēgpilni, kritiski un atbildīgi. Piemēram, jau šobrīd aptuveni 81% skolēnu izmanto MI rīkus, tāpēc svarīgi, lai tie kalpotu nākotnes darba ņēmēju kritiskās domāšanas attīstīšanai, nevis tikai uzdevumu izpildei,” viņš skaidro.

MI regulatīvā smilškaste kā sadarbības forma

Latvija ir viena no retajām valstīm, kur šāda pieeja tiek izmantota, sniedzot iespēju iesaistīt dalībniekus jau no projekta sākuma, eksperimentēt ar idejām un gūt praktiski lietojamus rezultātus. Smilškastes vide nodrošina ātrāku skaidrību par regulatīvajām prasībām, vienlaikus palīdzot uzņēmumiem saprast atbilstības aspektus un izveidot vienotus procesus. Valsts skatījumā smilškaste nav tikai atbalsts konkrētam projektam – tā kalpo kā mācību vide, kur institūcijas un uzņēmumi kopīgi apgūst MI ieviešanas principus, uzlabo kompetences un stiprina savstarpējo sadarbību.

Pasākumā tika uzsvērts, ka MI risinājumi publiskajā pārvaldē vairs nav uzskatāmi par nākotnes perspektīvu, bet gan par praktisku instrumentu, kas jau šobrīd tiek izmantots dokumentu analīzē, datu apstrādē, klientu apkalpošanā un lēmumu pieņemšanas atbalstam. Vienlaikus tika akcentēta nepieciešamība nodrošināt drošu un atbildīgu tehnoloģiju izmantošanu, īpašu uzmanību pievēršot datu aizsardzībai, caurspīdīgumam un lietotāju uzticēšanās stiprināšanai.

Klātienes pasākuma laikā dalībnieki varēja iepazīties arī ar jaunākajiem MI un digitālās transformācijas risinājumiem, ko prezentēja SIA Proof IT, Baltijas Datoru akadēmija, Transporta un sakaru institūts (TSI), Latvijas IT klasteris / Eiropas Digitālās inovācijas centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Tet, Rīgas Tehniskās universitātes HPC centrs, AI Master Lab, SIA Datakom un SIA Fitek.

Pirmo Mākslīgā intelekta dienu organizē Valsts administrācijas skolas Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija sadarbībā ar Valsts digitālās attīstības aģentūru, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Organizatori norāda, ka šāda veida pasākumi ir būtiski, lai veicinātu vienotu izpratni par digitālās attīstības virzieniem un stiprinātu sadarbību starp iestādēm. Plānots, ka Mākslīgā intelekta diena arī turpmāk tiks rīkota kā regulāra platforma zināšanu apmaiņai, sekmējot drošu, efektīvu un mērķtiecīgu MI izmantošanu publiskajā pārvaldē.

 Pasākums tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta Nr.2.3.2.2.i.0/1/23/I/VARAM/001 “Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija”.