Cieņpilnās pārvaldības (Humble Governance) pamatā ir cilvēkcentriska pieeja, sadarbība, eksperimentēšana un mācīšanās, kas palīdz rast atbilstošākos un piemērotākos risinājumus, balstoties uz reālu pieredzi un datiem. Šī pieeja nozīmē atzīt, ka mums nav atbildes uz pilnīgi visiem jautājumiem, taču jābūt atvērtiem uzdot jautājumus un nemitīgi meklēt labākos risinājumus.
Straujas pārmaiņas un digitālā transformācija būtiski maina publiskās pārvaldes darbu, un neviena iestāde vai speciālists vairs nespēj šos izaicinājumus risināt viens pats. Lai iegūtu padziļinātāku ieskatu, kā Cieņpilnās pārvaldības pieeja var palīdzēt pārvarēt izaicinājumus, ar kuriem saskaras tradicionālā pārvalde, Valsts administrācijas skolas Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija sadarbībā ar Somijas domnīcu Demos Helsinki rīkoja Cieņpilnās pārvaldības simpoziju.
Cieņpilna pārvaldība veido darba kultūru, kurā valda uzticība profesionāļiem, kur sadarbība dominē pār hierarhiju un kur eksperimentēšana un mācīšanās ir neatņemama darba sastāvdaļa. Publiskās pārvaldes darbinieki nav tikai politikas īstenotāji, viņi ir tās līdzautori, un cilvēks nav tikai pakalpojumu saņēmējs – viņš ir gan sākumpunkts, gan galvenais vērtības mērs.
“Publiskās pārvaldes mērķis ir būt efektīviem pakalpojumu sniedzējiem sabiedrībai un veidot politikas, kas patiešām darbojas. Tas nav vienkāršs uzdevums, jo pārmaiņas notiek strauji un metodes nepārtraukti attīstās. Neskatoties uz izaicinājumiem, mērķis paliek nemainīgs – kļūt efektīvākiem, mazināt birokrātiju, un radīt jēgpilnu vērtību tam, ko darām. Tomēr ne vienmēr to izdodas sasniegt. Ātri risinājumi ir kā plāksteri nopietnām problēmām – tie nenodrošina ilgtspējīgu rezultātu. Tāpēc svarīgi izvērtēt ne tikai rīkus un procesus, bet arī to, kā domājam, ko jūtam un pie kādām vērtībām pieturamies savā darbā. Izšķiroša nozīme ir organizācijas kultūrai – tikai ar atbilstošu kultūru varam sasniegt vislabākos rezultātus,” stāsta Valsts administrācijas skolas direktore Agita Kalviņa.
A. Kalviņa uzsver, ka vārdam humble ir dziļa nozīme – tas raksturo spēju dzirdēt un sadzirdēt citu cilvēku vajadzības, būt pieticīgiem un atvērtiem tam, kā uztveram lietas: “Tā ir cieņa pret cilvēkiem, pret citām organizācijām un sadarbības partneriem, un jo īpaši – pret cilvēkiem, kuru labā strādājam. Tieši šo iemeslu dēļ Valsts administrācijas skola kopā ar Demos Helsinki nolēma paskatīties uz publisko pārvaldi caur šo jauno prizmu, pārdomāt pieeju un meklēt jaunus risinājumus, lai to uzlabotu.”
Demos Helsinki izpilddirektora p.i. Mikko Annala norādīja: “Cieņpilnas pārvaldības neatņemama sastāvdaļa ir nenoteiktība un gatavība mācīties, eksperimentēt un dalīt atbildību. Tā vietā, lai paļautos uz stingriem, lineāriem un tradicionāliem lēmumu pieņemšanas procesiem, šī pieeja atzīst, ka sarežģīti izaicinājumi prasa uzticību, sadarbību un plašu iesaisti. Tā ir decentralizēta, bet strukturēta pārvaldība, kas nodrošina skaidru atbildību, vienlaikus dodot telpu eksperimentiem un nepārtrauktai zināšanu pilnveidošanai. Organizācijas nereti pārsteidz fakts, ka nenoteiktības atzīšana tās nepadara vājākas, bet gan stiprākas. Cieņpilnā pārvaldība palīdz komandām kļūt zinošākām un noturīgākām, padarot eksperimentēšanu par sistemātisku procesu. Tā arī parāda, ka pārmaiņas un nenoteiktība nav haoss. Vienots mērķis un kultūra, kas balstīta laipnībā un atvērtībā, ļauj cilvēkiem pārvarēt straujas pārmaiņas un digitālās transformācijas tempu, neizdegot un sniedzot atbalstu gan sev, gan citiem.”
Demos Helsinki eksperti uzsver, ka kultūras maiņa ir ilgs process, kas nenotiek vienā dienā, taču Latvija šo ceļu nesāk no nulles – jau šobrīd ir izveidots spēcīgs pamats. Tajā ietilpst Valsts administrācijas skolas Publiskās pārvaldes digitālās akadēmijas aktivitātes – digitālo prasmju attīstīšana, mācības par pārmaiņu vadību un spējās pieejas (Agile) apgūšanu, digitālās transformācijas, datu un mākslīgā intelekta risinājumu izstrāde.
Šis simpozijs ir iezīmējis sākumpunktu vēl plašākai Cieņpilnās pārvaldības tēmas attīstībai Latvijā. Kā turpinājums šim pasākumam būs praktiskas darbnīcas un vēlāk arī padziļinātas mācības publiskās pārvaldes līderiem, kuru mērķis ir sniegt gan konkrētas iemaņas metožu pielietošanai, gan stratēģisku redzējumu darba kultūras transformācijai.
Cieņpilnās pārvaldības veiksmīga ieviešana publiskajā pārvaldē ir cieši saistīta ar cieņpilnas līderības paralēlu attīstīšanu. Abas pieejas veido dinamisku kultūru, kuras pamatā ir trīs pīlāri: līderība, kas iedvesmo uz drosmi; nepārtraukta mācīšanās, kas pārvērš kļūdas pieredzē; un aktīva koprade, kas pārvar pārvaldes sadrumstalotību un savieno spēcīgākos prātus vienotā mērķī. Šī sadarbspējīgā pieeja ir atslēga nākotnes pārvaldības modeļa attīstībai.
