Valsts administrācijas skola š.g. 18. septembrī rīkoja semināru “Mācīšanās un zināšanu pārnese – nākotnes perspektīva”. Seminārā eksperti iepazīstināja ar jaunākajām tendencēm mācīšanās un zināšanu pārneses jomā, skaidroja jauno pieeju digitālo prasmju ietvarā balstītām mācību programmām, kā arī prezentēja jauno mācīšanās un attīstības sistēmu (MAS), tās izmantošanas iespējas un ieviešanas plānu, kā arī skaidroja, kādus ieguvumus tā nodrošinās gan vadītājiem, gan darbiniekiem.
Globāla tendence – darbinieku prasmēs balstītas organizācijas
Darba tirgus tendences liecina par pāreju no formālām amata prasībām uz prasmju un iemaņu attīstību. Darba pienākumi kļūst arvien plūstošāki – 71% darbinieku ikdienā veic uzdevumus ārpus sava tiešā amata apraksta, un 24% strādā līdzvērtīgus darbus, kā kolēģi ar identisku amata nosaukumu[1]. Vienlaikus 65% atzīst, ka prasmju kopums, kas nepieciešams viņu darba veikšanai, pēdējo divu gadu laikā ir būtiski mainījies.
Organizācijas vairāk domā par iztrūkstošajām prasmēm un izstrādā mērķtiecīgas stratēģijas prasmju pilnveidei, veicinot darbinieku iesaistīšanos projektos un uzdevumos ārpus tiešās darba lomas. Galvenā prioritāte ir prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, veidojot personalizētus mācību ceļus, kas nodrošina katram darbiniekam atbilstošas mācības, kas nozīmīgas viņa amata lomai.
Valsts pārvaldes iestādes pāries uz jaunu mācīšanās un attīstības sistēmu
Pētījumi liecina, ka organizācijas, kas ievieš prasmēs balstītu darbinieku attīstību, ir par 63 % rezultatīvākas un spēj efektīvāk izmantot esošos resursus[2]. Organizācijas arvien biežāk veido sistēmiskas pieejas, lai izprastu reālās vajadzības un noteiktu, kādas prasmes darbiniekiem trūkst un kuras nepieciešams pilnveidot. Valsts administrācijas skolas direktore Agita Kalviņa uzsver, ka mūsdienās piesaistīt kvalificētus un profesionālus speciālistus ir izaicinājums jebkurai organizācijai, tādēļ daudz efektīvāk ir izmantot iekšējos resursus, stratēģiski plānojot, attīstot un pilnveidojot darbinieku prasmes. Viens amata apraksts var ietvert dažādas lomas – un tieši šī pieeja ļauj labāk izmantot darbinieku potenciālu.
“Darbiniekiem ir svarīgi mācīties darbu plūsmā, nevis gaidīt noteiktus apmācību ciklus. Lai nodrošinātu publiskajā pārvaldē nodarbināto attīstības ceļa plānošanu, sniegtu iespēju iestādēm veidot jaunas mācības, kā arī tūlītēju piekļuvi zināšanām, kas nepieciešamas konkrētajā brīdī, Valsts administrācijas skola Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekta Nr. 2.1.2.1.i.0/1/23/I/VARAM/008 “Mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana” ietvaros ievieš jaunu mācību un attīstības sistēmu – mums ir darbības plāns, tehnoloģija un jauns rīks, kas palīdzēs publiskās pārvaldes iestāžu darbiniekiem. Plānots, ka līdz gada beigām jauno sistēmu izmantos jau 15 tūkstoši lietotāju. Pāreja no esošās mācību pārvaldības sistēmas uz jauno sistēmu notiks pakāpeniski,” stāsta A. Kalviņa.
Jaunā Valsts administrācijas skolas mācību un attīstības sistēma (MAS) tiek veidota, izmantojot uzņēmuma Docebo izstrādātu starptautiski atzītu mācību un attīstības sistēmu. Valsts administrācijas skola sadarbībā ar SIA “INTEA” nodrošina sistēmas pielāgošanu Latvijas vajadzībām, kas ir būtisks solis publiskās pārvaldes profesionālās pilnveides modernizācijā. Docebo ir viens no pasaules vadošajiem mācību pārvaldības risinājumiem, ko ikdienā izmanto vairāk nekā 30 miljoni lietotāju vairāk nekā 90 valstīs. Platforma regulāri gūst starptautisku atzinību un ir apbalvota ar prestižām balvām par inovācijām, kvalitāti un ieguldījumu mācību tehnoloģiju attīstībā.
MAS palīdzēs mazināt administratīvo slogu, centralizēti apvienot formālo un neformālo mācīšanos. Īpaša nozīme tiks piešķirta vadītāju iesaistei darbinieku attīstībā, sasaistot mācības ar kompetencēm un profesionālās attīstības posmiem, tādejādi sniedzot iespēju vadītājiem par darbinieku mācību un attīstības vajadzībām pieņemt datos balstītus lēmumus Katra organizācija varēs pielāgot sistēmu savām vajadzībām un vizuālajai identitātei, savukārt lietotāji sistēmā varēs vienoti pieteikties, autorizējoties caur Latvija.lv.
Valsts administrācijas skola sadarbībā ar iestādēm un jomas ekspertiem vairāk kā 5 gadu garumā ir izstrādājusi 14 kompetenču ietvarus, kas piesaistīti noteiktām amatu lomām un apkopo gan vispārējās, gan profesionālās prasmes. Ietvari šobrīd ir apvienoti Kompetenču bibliotēkā, kurā ietvertas 173 kompetences ar vairāk nekā 2400 rīcības rādītājiem, sadalītiem četros līmeņos – no sākuma līdz eksperta. MAS balstoties uz amatu lomām, primāri novērtētē kompetences, kas ir iekļautas amata lomas profilā un tiek izveidota mācīšanās ceļa karte jeb mācību plāns, lai attīstītu kompetences atbilstoši noteiktajiem attīstības mērķiem. Iestādes un darbinieki turpmāk mācību plānu veidos MAS, kurā būs iespēja pieteikties gan VAS organizētajām mācībām, gan resora, iestādes un kompetenču attīstības mācībām. Galvenie ieguvumi – mācību pieeja ir balstīta uz lietotāju vajadzībām, nodrošinot strukturētu un centralizētu mācību procesa pārvaldību.
Iestādes sistēmā varēs plānot gan klātienes, gan tiešsaistes mācības, tostarp e-mācības – interaktīvos kursus, pievienot video materiālus, PDF failus u.c., kā arī organizēt hibrīdmācības. Sistēma ļaus novērtēt zināšanas un prasmes, savukārt vadītāji varēs sniegt atgriezenisko saiti un sekot līdzi darbinieku progresam un personīgo attīstības plānu izpildei.
Digitālās akadēmijas projekts – kritiski svarīgu prasmju un kompetenču attīstīšanai
Valsts administrācijas skolas īstenotā Digitālās akadēmijas projekta mērķis ir veidot publisko pārvaldi ar augstāku digitālo prasmju līmeni un veicināt tādu projektu īstenošanu, kas sekmē digitālo transformāciju. “Līdz 2026. gada maijam mūsu mērķis ir pilnveidot digitālās prasmes vismaz 62 900 publiskās pārvaldes darbiniekiem. Jau šobrīd esam sasnieguši 89 % no šī mērķa un to pat pārsniegsim. Prasmju pilnveidei esam izveidojuši digitālo kompetenču ietvaru, kas kalpo kā ceļvedis, savukārt visas mācību un apmācību programmas jau ir balstītas amatu lomās,” skaidro Baiba Medvecka, Valsts administrācijas skolas Publiskās pārvaldes digitālās akadēmijas vadītāja.
B. Medvecka uzsver, ka šobrīd it īpaši aktuāla ir digitālo prasmju un kompetenču attīstīšana, tāpēc digitālās transformācijas veicināšanai ir definētas trīs svarīgas lomu grupas. Šīs lomas ir strukturēts amatu funkciju kopums, kas ietver konkrētus uzdevumus, atbildības un nepieciešamās kompetences, lai efektīvi sasniegtu iestādes mērķus. Digitālā akadēmija ir izveidojusi apmācību programmas atslēgas amatu lomām. Aktīvās un drīzumā pieejamās mācību programmas – kiberdrošības pārvaldnieks, datu stratēģijas vadītājs, augstākā līmeņa vadītājs, IKT infrastruktūras attīstības vadītājs, digitālo pakalpojumu eksperts.
Mācību ietekmes novērtēšana
B. Medvecka uzsver, ka tiek mērīta arī mācību atdeve un veikts mācību ietekmes novērtējums, lai mērķtiecīgi paaugstinātu publiskās pārvaldes iestāžu un to darbinieku efektivitāti. Ir izstrādāta metodika, kas apkopota praktiski pielietojamā rokasgrāmatas formātā. Savukārt ikvienam ir iespēja arī individuāli novērtēt savas digitālās prasmes, izmantojot digitālo prasmju pašnovērtējuma rīku, kas pieejams https://digitalaakademija.lv. Iegūtais rezultāts parādīs, vai kompetence jau atbilst vēlamajam līmenim (ja sasniegti vismaz 70% no maksimālā rezultāta) vai nepieciešams to attīstīt – mācīties, trenēties vai vienkārši biežāk veikt darbības, kas raksturīgas šai kompetencei.
“Digitālajās akadēmijas projekts apliecina, ka mācīšanās un attīstība ir efektīva, ja tā ir personalizēta – uzrunā darbinieku, komandas un organizācijas vajadzības. Kā arī ir integrēta ikdienas darba plūsmā un izaicinājumos. Pārmaiņu procesā svarīgs ir arī atbalsts – gan no mentoru, gan profesionālās kopienas puses,” secina B. Medvecka.
