E-rēķini bija karstākais jautājums šī gada sākumā, kad kļuva obligāta e-rēķinu iesniegšana publiskās pārvaldes iestādēm. Tagad ar e-rēķiniem dzīvojam jau gandrīz astoņus mēnešus. Kādi secinājumi ir izdarīti, kādi uzlabojumi veikti, kāda ir sistēmas administratoru un lietotāju pieredze, un ko gaidīt no nākotnes – par šiem aspektiem runājām VAS Digitālās akadēmijas pieredzes apmaiņas pēcpusdienā par e-rēķinu ieviešanu.
Jānis Bergmanis, Valsts kases Attīstības un projektu vadības departamenta direktors, iezīmēja vēsturisko ceļu līdz e-rēķiniem ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē, kā arī sistēmu, kā e-rēķini darbojas Latvijā, kāda ir katras institūcijas loma un atbildība, kādi ir e-rēķinu saņemšanas kanāli un labākās prakses piemēri.
Valsts digitālās attīstības aģentūras Koplietošanas risinājumu departamenta Integrācijas nodaļas produkta portfeļa vadītāja Irina Dudareva stāstīja par e-adreses funkcionalitāti e-rēķinu kontekstā, par veiktajiem uzlabojumiem kopš gada sākuma un nākotnē plānotajiem papildinājumiem, piemēram, noapaļošanas korekcija, PVN maksātāja statusa norādīšana, responsīvā dizaina ieviešana u.c.
Savukārt lietotāja – Rīgas domes – pieredzes stāstu piedāvāja Rīgas domes Grāmatvedības metodoloģijas nodaļas vadītāja vietnieks Kristaps Jansons. Rīga ceļu uz e-rēķiniem sāka jau 2012. gadā, veidojot savu sistēmu, jo nebija vienota valstiska regulējuma. Pēc kopējās e-rēķinu ieviešanas Riga ir sinhronizējusi savu sistēmu, tomēr no sava pieredzes bagātā skatu punkta redz arī virkni iespēju uzlabojumiem, lai gan e-rēķinu iesniegšana, gan apstrāde būtu maksimāli automatizēta un sasniegtu savu sākotnējo mērķi – padarīt sistēmu efektīvāku.
