Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) veiktais pētījums atklāj pretrunīgu ainu – 96 % darbinieku piedalās mācībās, bet daļa darbinieku nespēj sasaistīt tās ar savu ikdienas darbu – 40 % īsti nesaskata, ka tās uzlabo1 sniegumu. Ar mērķi uzlabot mācību kvalitāti un resursu efektīvāku sadali, radīts inovatīvs digitāls rīks, kas ļaus efektīvāk plānot publiskā sektora darbinieku mācības un novērtēt to sniegtos rezultātus. Tas ir būtisks pavērsiens ceļā uz datos balstītu, mērķtiecīgu un viedu mācīšanos, un var kļūt par stratēģisku rīku publiskās pārvaldes efektivitātes celšanā.
Publiskās pārvaldes iestādēs (iesk. pašvaldības un to iestādes) ir nodarbināti vairāk nekā 176 tūkstoši darbinieku. Neapšaubāmi, nepārtraukta kompetenču attīstīšana publiskajā pārvaldē ir tikpat nozīmīga kā privātajā sektorā strādājošajiem. Taču būtiski ir ieguldīt mācībās gudri un mērķtiecīgi un līdz ar to mācību ietekmes novērtējums ir kļuvis ne tikai par nepieciešamību, bet par stratēģisku rīku organizācijas efektivitātes paaugstināšanai.
Skandināvijas valstu pieredze rāda, ka līdzīgi rīki, kas palīdz sasaistīt mācības ar organizācijas un valsts stratēģiskajiem mērķiem, uzlabo pakalpojumu kvalitāti un paaugstina sabiedrības apmierinātību ar publiskās pārvaldes iestāžu darbu. Arī Latvijā šobrīd vēlamies virzīties uz jaunu pieeju – veidot mācīšanās kultūru, kas balstīta datos un sabiedrības, organizācijas un darbinieku vajadzībās.
Mācīšanās kultūras maiņa
Digitālo rīku pēc Valsts administrācijas skolas (VAS) pasūtījuma izstrādājis uzņēmums INTEA, izmantojot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda “Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija” projekta finansējumu. Šis inovatīvais rīks ir paredzēta ne tikai publiskās pārvaldes iestādēm – to varēs izmantot arī privātajā un nevalstiskajā sektorā strādājošie, piemēram, cilvēkresursu speciālisti, mācību organizatori un vadītāji. Ja līdz šim lielākoties publiskās pārvaldes darbinieku mācību mērķi, aktivitātes un sasniedzamie rezultāti nav bijuši strukturēti definēti, jaunā rīka mērķis ir palīdzēt sasaistīt mācību aktivitātes ar organizācijas un sabiedrības interesēm, uzlabot pakalpojumu kvalitāti un veicināt resursu efektīvu izlietojumu.
Izcili piemēri arī Latvijas publiskajā pārvaldē
Jau šobrīd redzami pozitīvi piemēri, kad darbinieku mācību laikā izstrādātie prototipi nesuši izmērāmu, uz datiem balstītu rezultātu un pozitīvu ietekmi. Piemēram, Valsts administrācijas skola ieviesa spējā pieejā (Agile) balstītu projektu vadības pieeju, kas veicina komandas darba efektivitāti un ļauj ātrāk reaģēt uz klientu vajadzībām. Toties mācību programmas “Informācijas sistēmu audits atbilstoši starptautiskajiem standartiem un ietvariem” laikā ir izstrādāts konkrēts uzlabojuma risinājums – sagatavots IS audita procesa uzlabošanas plāns ar aptuveni 20% efektivitātes potenciālu, kas sasniedz mācību ietekmes novērtējuma 4.līmeni.
Jau tuvā nākotnē katras organizācijas spēja mācīties un ātri ieviest mācībās iegūtās zināšanas reālos darba procesos būs galvenā konkurētspējas priekšrocība.
Savukārt Digitālās akadēmijas mācību programmā "Digitālo pārmaiņu projekta vadība" kopumā abās mācību grupās tika izstrādāti gandrīz 50 risinājumi, kurus komandas turpina attīstīt savās iestādēs. Papildu jau šīm idejām tika īstenota DigiTilts programma Viedo risinājumu kalve, kurā pirmo reizi publiskās pārvaldes darbiniekiem mācību programmas ietvaros kā vienas no praktiskām mācību metodēm bija hakatoni un tiešsaistes darbnīcas, kuru laikā dalībnieki apguva pamatprasmes viedo risinājumu prototipu izstrādē. Kopumā savus prototipus prezentēja 22 komandas. Komandu izstrādātie prototipi ir daudzveidīgi, un daļu no tiem iespējams ieviest ne tikai konkrētajās iestādēs, bet arī plašākā publiskās pārvaldes mērogā, veicinot pakalpojumu vienkāršošanu un uzlabojot lietotāju pieredzi to saņemšanā. Starp piedāvātajām idejām bija mākslīgā intelekta balstīts darba interviju simulators, mākslīgā intelekta aģents darbinieku atbalstam, aptauju bankas izveide, kiberdrošības pārvaldības pilnveide un citi risinājumi.
Jau 8. maijā iznāks jaunā podkāsta sērija, kurā Valsts administrācijas skolas Publiskās pārvaldes digitālās akadēmijas mācību programmu attīstības vadītāju Kristīne Aleksejeva pastāstīs vairāk par mācību ietekmes pilotēšanu un rezultātiem, kurus ieguvām.
Prasmes – nākotnes valūta.
Jaunais novērtēšanas rīks palīdzēs strukturēti definēt mācību mērķus un rezultātus, kā arī izvērtēt to ietekmi gan individuālā, gan organizācijas un sabiedrības līmenī. Darbiniekam tas sniegs skaidrību par mācību jēgu, nodrošinās pierādāmu izaugsmi un palīdzēs iegūt vērtīgākas mācības nākotnē. Organizācijai – ļaus pieņemt gudrākus lēmumus par resursu izlietojumu, veicinās kompetentāku darbinieku attīstību un uzlabos darba rezultātus, kā arī stiprinās uzticamību un caurspīdīgumu. Savukārt sabiedrībai šāda pieeja nozīmēs mērķtiecīgāku problēmu risināšanu, pārskatāmu un uzticamu valsts pārvaldi un efektīvāku nodokļu naudas izlietojumu.
Lēmumi, kas balstīti datos, rada augstāku uzticamības līmeni publiskajai pārvaldei. Tomēr priekšā vēl daudz darāmā. Laika trūkums, vadītāju iesaistes trūkums un piemērotu rīku neesamība ir galvenie šķēršļi mācību novērtēšanai. Tādēļ šis projekts palīdzēs pāriet no formālām apmācībām uz mācībām, kas virzītas uz konkrētu organizācijas mērķu sasniegšanu un sniedz arī reālu ieguvumu sabiedrības mērogā, piemēram, palielinājusies iestādes pakalpojumu pieejamība, vai augusi sabiedrības uzticēšanās publiskajam sektoram.
Pārmaiņas nenotiks vienā dienā. Lielākais izaicinājums būs metodiku ieviest praksē – lai rokasgrāmata un novērtējuma sistēma kļūtu par praktisku rīku, kas tiks lietots ikdienā. Taču, ja iestādes izmantos rīku, balstīs mācības savos stratēģiskajos mērķos, un darbinieki sapratīs savu ieguvumu, valsts pārvalde spēs pieņemt gudrākus lēmumus, un, pateicoties kompetentākiem darbiniekiem, sasniegt labākus rezultātus. Novērtēšanas metodikai jākļūst par daļu no katras iestādes DNS, savukārt darbiniekiem jāapzinās – mācīšanās mūža garumā ir izaugsmes iespēja, nevis tikai formāls pienākums.
