21. janvārī Rīgā tika atklāts mācību cikls “Cieņpilnā pārvaldība: no teorijas uz praksi”, kura mērķis ir sniegt publiskās pārvaldes darbiniekiem praktisku metodoloģiju darbam ar sarežģītiem izaicinājumiem. Pasākums, ko organizē Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija sadarbībā ar Somijas domnīcu Demos Helsinki, pulcēja publiskās pārvaldes profesionāļus, lai apgūtu “Cieņpilnās pārvaldības” (Humble Governance) pieeju un konkrētus soļus, kā teorētiskos principus iedzīvināt ikdienas darbā.
Pieaugošas nenoteiktības apstākļos, kur tradicionālā plānošana bieži nespēj izsekot līdzi realitātei, “Cieņpilnā pārvaldība” piedāvā strukturētu ietvaru efektīvai un adaptīvai rīcībai. Mācību centrā bija nevis vienkārša jaunu ideju radīšana, bet gan darbs ar pārvaldības procesu: kā identificēt problēmas sakni, kā veidot "plāno konsensu" (thin consensus) – vienošanos par kopīgo mērķi un sasniedzamo rezultātu, nevis precīzu ceļu uz to – un kā sadalīt lielo izaicinājumu posmos, kuros iespējama elastīga rīcība. Tika uzsvērts, ka šī pieeja ir īpaši būtiska tādās jomās kā digitālā transformācija un mākslīgā intelekta ieviešana, kur tehnoloģiju attīstība prasa nepārtrauktu pielāgošanos.
Ar Somijas pieredzi šīs pieejas ieviešanā dalījās Sirpa Kekkonena (Sirpa Kekkonen), bijusī Somijas Valdības kancelejas Stratēģijas departamenta vadītāja. Eksperte skaidroja, kā "Cieņpilnās pārvaldības" modelis Somijā ļāvis pārveidot politikas veidošanas kultūru, pārvirzot fokusu no rigidas kontroles uz uzticēšanos un sadarbību. S. Kekkonena norādīja, ka būtiskākais ir spēja pareizi definēt problēmu un piemeklēt tai atbilstošākos pārvaldības soļus, tādējādi veidojot sistēmu, kas ir noturīga pret krīzēm. Jautāta par šīs pieejas ieviešanas procesā gūtajām mācībām, S. Kekkonena atklāti atzina: "Ja procesu varētu sākt no jauna ar šodienas sapratni, tad daudz lielāks uzsvars tiktu likts uz komunikāciju (ar sabiedrību un medijiem)." Eksperte neslēpa, ka arī Somijā jaunās kultūras ieviešana sākotnēji saskārās ar izaicinājumiem, un tieši savlaicīgs, skaidrojošs dialogs ir atslēga, lai mazinātu sabiedrības bažas un veicinātu izpratni.
Praktiskajās darbnīcās dalībnieki strādāja ar reāliem Latvijas publiskās pārvaldes izaicinājumiem – demogrāfiju, enerģētisko drošību, digitālo pratību un uzticēšanos valstij –, mēģinot tos risināt caur "Cieņpilnās pārvaldības" teorijas prizmu. Darba grupās tika modelēts, kā konkrētus teorijas elementus – piemēram, iesaistīto pušu uzticēšanās veicināšanu un atgriezeniskās saites ciklus – integrēt risinājumu ieviešanas procesā. Secinājumos izskanēja, ka veiksmīga procesu un pakalpojumu attīstība nav iespējama bez cieņpilnas komunikācijas un izpratnes par to, kā lēmumi ietekmē valsti ilgtermiņā.
Mācību cikls turpināsies, fokusējoties uz līderības lomu šī ietvara nostiprināšanā, lai veidotu publisko pārvaldi, kas spēj efektīvi un cilvēkcentrēti darboties 21. gadsimta izaicinājumu apstākļos.
