Ar mērķi stiprināt digitālās prasmes un veidot viedāku, efektīvāku un iedzīvotājiem pieejamāku publisko pārvaldi pērn Digitālās akadēmijas projekta ietvaros apmācīti teju 32 tūkstoši, bet šobrīd kopumā jau – 71 tūkstotis valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku. Lielo iestāžu vidū visaktīvāk mācībās iesaistījās Iekšlietu ministrijas Informācijas centra un Latvijas Nacionālā arhīva darbinieki, bet starp mazajām un vidējām iestādēm – Latvijas Nacionālā akreditācijas biroja un Iepirkumu uzraudzības biroja pārstāvji. Savukārt starp pašvaldībām īpaši aktīvi bija Preiļu un Smiltenes novadu pašvaldību darbinieki.
Digitālās akadēmijas ietvaros īstenotas daudzveidīgas aktivitātes, kas palīdz publiskās pārvaldes darbiniekiem – gan speciālistiem, gan vadītājiem – kļūt par digitālās transformācijas virzītājspēkiem savās iestādēs. Tiek piedāvāti praktiski kursi, e-mācības, vebināri, mentoringa sesijas un prototipēšanas darbnīcas, kā arī darbnīcas ar spēļošanas elementiem. Vienlaikus izstrādāts publiskās pārvaldes digitālo prasmju un kompetenču ietvars, izveidots mācību ietekmes novērtēšanas rīks un īstenota ideja par podkāstu “Izaugsmes formula”.
“Īstenojot Digitālās akadēmijas projektu, mūsu mērķis bija mainīt publiskās pārvaldes darbinieku domāšanas paradumus un stiprināt mācīšanās kultūru publiskajā pārvaldē. Sākotnēji līdz 2026. gada maijam plānojām apmācīt vairāk nekā 62 tūkstošus darbinieku, un jau šobrīd esam sasnieguši 113 % no izvirzītā mērķa. Digitālā transformācija nav tikai jaunu tehnoloģiju vai tehnoloģijās balstītu risinājumu ieviešana – tās pamatā ir cilvēku prasmes, savstarpējā sadarbība un spēja īstenot pārmaiņas,” uzsver Baiba Medvecka, Publiskās pārvaldes digitālās akadēmijas vadītāja.
No mācībām līdz reāliem risinājumiem
Divu gadu laikā īstenoti vairāk nekā 420 mācību un attīstības pasākumi dažādām amatu lomām. Īpaša uzmanība pievērsta atslēgas lomām, kas būtiskas digitālās transformācijas īstenošanā – datu stratēģijas vadītājiem, kiberdrošības pārvaldniekiem, mākslīgā intelekta risinājumu ieviesējiem un citiem ekspertiem. Digitālās akadēmijas programmas fokusējas ne tikai uz prasmju pilnveidi, bet arī uz konkrētu risinājumu izstrādi. Programmas “Digitālo pārmaiņu projektu vadība” mērķis ir palīdzēt dalībniekiem izstrādāt pārmaiņu ieviešanas plānu kāda procesa vai pakalpojuma digitalizācijai un vienkāršošanai. Sākts darbs pie vairākiem praktiskiem projektiem, kā, piemēram, KPI sistēmu ieviešanas un e-pakalpojumu attīstības, mākslīgā intelekta (MI) risinājumu integrēšanas un procesu automatizācijas. Jau aprīļa izskaņā šīs mācību programmas otrā grupa tiksies, lai prezentētu savas risinājumus.
Savukārt programma “Viedo risinājumu kalve”, kas ir tapusi sadarbībā ar biedrību Riga TechGirls, nodrošina radošu un uz sadarbību balstītu vidi, kurā idejas tiek attīstītas soli pa solim – no problēmas definēšanas līdz praktiska prototipa izstrādei. Fokusā ir ne tikai tehnoloģiju ieviešana, bet arī domāšanas maiņa, drosme eksperimentēt un spēja pārvērst idejas reālā vērtībā. Vairāku mēnešu garumā kopumā 31 komanda strādā pie savu ieceru attīstīšanas, lai programmas noslēgumā radītu ieviešamus risinājumus.
Piemēram, Ekonomikas ministrijas un Rīgas pašvaldības komanda izstrādājusi risinājumu mākslīgā intelekta izmantošanai normatīvo aktu izstrādē, bet Salaspils novada pašvaldība un Limbažu novada pašvaldība ir radījusi datu validācijas shēmu, ar kuras palīdzību iespējams automatizēt datu iegūšanu un atspoguļošanu. Šis risinājums mazinās manuālā darba apjomu, piemērojot nekustāmā īpašuma nodokļa atvieglojumus.
Savukārt Valsts zemes dienests (VZD) strādā pie prototipa, kas ļaus aizstāt manuālas darbības ar automatizētām, labojot nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu kļūdas, atspoguļojot veiktos labojumus sistēmā un informējot par tiem īpašniekus un pašvaldības. Lai manuāli sagatavotu vienu dokumentu par datu labošanu, nepieciešamas aptuveni 20 minūtes, savukārt gadā manuāli tiek sagatavoti aptuveni 20 000 dokumentu par kadastra datu labošanu vai citām VZD iniciētām datu aktualizācijām. Risinājums ļaus mazināt administratīvo slogu, ietaupīt resursus un laiku. Komandas tiksies vienuviet 23. aprīlī noslēguma pasākumā, lai žūrijas komisijai un citām komandām prezentētu savas idejas un izstrādātos prototipus.
Mentoru programma un profesionāļu kopienas
Digitālā transformācija nav iespējama bez savstarpējas sadarbības. Mentoru programmai pieteicās aptuveni 40 mentorējamie un 29 mentori. Programmas ietvaros menorējamajiem jeb dalībniekiem bija iespējams saņemt pieredzējušu speciālistu palīdzību, lai augtu, mācītos un kopīgi pārvarētu digitālās pārmaiņas publiskajā pārvaldē. Populārākie virzieni ir datu zinātne, analītika un MI, digitālā līderība un IT projektu vadība.
Profesionāļu kopienas iniciatīva apvienojusi vairāk nekā 200 dalībniekus, lai stiprinātu sadarbību datu un IT, mākslīgā intelekta, projektu vadības, vadības un pašvaldību darbības jomās. Tās mērķis ir veicināt sadarbību, zināšanu apmaiņu un kopīgi radīt risinājumus ikdienas izaicinājumiem.
Darbinieki pozitīvi vērtē mācīšanās kultūru
Tika veikta arī mācību novērtējuma aptauja, kuras rezultāti liecina, ka publiskajā pārvaldē izveidojusies izteikti pozitīva mācīšanās kultūra digitālo prasmju jomā – vadītāji atbalsta darbinieku mācīšanos, iestādes virza inovācijas, bet darbinieki ir motivēti pilnveidoties. Galvenais izaicinājums joprojām ir laika pieejamība mācībām. Darbinieki atzīst, ka visvairāk viņus motivē pilnveidot digitālās prasmes nepieciešamība darbā, kvalitatīvs un praktisks mācību piedāvājums, iespēja sekmēt savu profesionālo izaugsmi, kā arī mācību pieejamība un vadītāju atbalsts.
2026. gada fokusā – mācīšanās un attīstības sistēmas ieviešana
Valsts administrācijas skolas šī gada mērķis ir ieviest iestādēs mūsdienīgu atbalsta risinājumu to attīstībai – mācīšanās un attīstības sistēmu (MAS), kas nodrošina vienotu un stratēģisku pieeju darbinieku profesionālās attīstības pārvaldībai. “MAS ir izveidota ar mērķi mazināt administratīvo slogu, vienlaikus stiprinot iestāžu kapacitāti, plānojot, īstenojot un pārraugot darbinieku attīstību vienotā digitālā platformā. Valsts pārvaldes iestādes jau ir uzsākušas pakāpeniski pāriet uz jauno platformu. Tā palīdzēs iestāžu vadītājiem un personāla speciālistiem pieņemt datos balstītus lēmumus, mērķtiecīgi attīstīt darbinieku kompetences un savlaicīgi plānot organizācijas attīstības vajadzības. Vienlaikus darbiniekiem tiks nodrošināta skaidra, ērta un pieejama vide profesionālās izaugsmes plānošanai un mācību apguvei,” uzsver B. Medvecka.
