Elektroniski radītie dokumenti un dati Latvijas publiskajai pārvaldei jau sen vairs nav nekas jauns. Jau kopš 1990. gadiem valsts un pašvaldību iestādes aktīvi rada un uzkrāj elektronisko informāciju. Tomēr datu un dokumentu integritātes un pieejamības nodrošināšana ilgtermiņā kļūst arvien aktuālāka – kā saglabāt datus un dokumentus laikā, kas ievērojami pārsniedz programmatūras un aprīkojuma dzīves ciklu? Atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas Valsts administrācijas skolas Digitālās akadēmijas ietvaros organizētajās trīs dienu mācībās “Digitālā saglabāšana”, kas norisinājās 23. aprīlī, 6. un 7. maijā Biznesa augstskolā "Turība".
Trīs dienu intensīvajās mācībās piedalījās 160 dokumentu pārvaldības, arhīvu un IT speciālisti. Papildus klātienes lekcijām ievadlekcija "Ievads digitālajā saglabāšanā" tika translēta arī vebinārā formātā, pulcējot vairāk nekā 600 dalībnieku no dažādām publiskās pārvaldes iestādēm un organizācijām. Kursu vadīja vadošie Baltijas un Eiropas eksperti, sniedzot gan teorētiskas zināšanas, gan praktiskas iestrādes datu izvērtēšanā, arhivēšanā un ilgtermiņa pieejamības nodrošināšanā.
Ievadu digitālās saglabāšanas konceptos un Baltijas valstu pieredzē sniedza Latvijas, Lietuvas un Igaunijas arhīvu eksperti Ingūna Slaidiņa, Dr. Daiva Lukšaite un Kristela Tammika. Digitālās saglabāšanas stratēģijas, standartus un risinājumus prezentēja Igaunijas Nacionālā arhīva pārstāvji Koits Sārvets un Dr. Tarvo Karbergs, īpašu uzmanību veltot pieejamajiem arhivēšanas rīkiem un OAIS standartam.
Datu bāzu arhivēšanas pieejas, metodes un rīkus dalībnieki apguva kopā ar profesori Dženetu Andersoni (Budapeštas E. Lorānda Universitāte) un Migelu Gimarešu no Bragas Universitātes uzņēmuma “Keeps Solutions”. M. Gimarešs vadīja arī praktisku datu bāzu arhivēšanas meistarklasi, kurā tika izmantots Patentu valdes informācijas sistēmas piemērs.
Īpašu uzmanību izpelnījās specifisku datu – ģeotelpiskās informācijas – ilgtermiņa saglabāšanas jautājumi. Šo tēmu skaidroja viens no attiecīgo standartu izstrādātājiem Gregors Završniks no Ļubļanas Universitātes.
Strauji pieaugot elektroniskās informācijas apjomam, arvien svarīgāka kļūst tās izvērtēšana – ne viss ir nepieciešams un vajadzīgs glabāšanai ilgtermiņā. Par mākslīgā intelekta iespējām datu izvērtēšanā lekcijās vēstīja profesors Deivids Andersons (Budapeštas E. Lorānda Universitāte). Tāpat tika aktualizēta nepieciešamība pārskatīt datu izvērtēšanas pieejas, ņemot vērā pētnieku intereses, par ko runāja neatkarīgais pētnieks Olafs Grigus un Vidzemes Augstskolas profesors Gatis Krūmiņš.
Dalībnieki uzsvēra, ka mācību kurss bija izzinošs un piedāvāja pilnvērtīgu ieskatu aktuālajās digitālās saglabāšanas tēmās. Daudzi akcentēja, ka lektoru profesionālisms un praktisko piemēru nozīme palīdzēja labāk izprast sarežģītos jautājumus, un bija novērtēta iespēja gūt ieskatu starptautiskajā pieredzē. Kursu organizācija tika atzīta par ļoti labi noorganizētu, lekcijas bija interesantas, bet pasniedzēji – atraktīvi un atsaucīgi. Dalībnieki novērtēja arī sinhronās tulkošanas nodrošināšanu, kas palīdzēja veiksmīgi iesaistīties mācību procesā. Īpaši tika uzsvērta iespēja paplašināt redzesloku, iepazīstot citu valstu pieredzi un pieejas, kā arī tika minēts, ka iegūtās zināšanas būs vērtīgas gan ikdienas darbā, gan dokumentu pārvaldības procesu pilnveidē.
Dalībnieku aptaujas anketas dati apliecina būtisku zināšanu pieaugumu un mācību kurs tika novērtēts īpaši augstu – vidējais vērtējums sasniedza 8,41 punktu, uzsverot gan mācību satura kvalitāti, gan organizāciju un lektoru profesionalitāti.
Kursa organizatori novēl visiem sekmīgu zināšanu pielietošanu, stiprinot digitālās saglabāšanas praksi publiskajā pārvaldē.
Mācību programma izstrādāta sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu.
