/19.10.2016/
Lai mainītu sabiedrības viedokli par dalību ēnu ekonomikā, būtiski ir stiprināt uzticību valstij. Ar šādiem vārdiem finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola atklāja starptautisko konferenci “Ēnu ekonomikas mazināšana: izaicinājumi un risinājumi”, kas norisinājās Rīgā 2016.gada 29.-30.septembrī.
Valsts administrācijas skolas direktore Edīte Kalniņa, uzrunājot konferences dalībniekus, uzsverot publiskā sektora pārstāvju apmācības būtisku nozīmi ēnu ekonomikas mazināšanas un pretkorupcijas aspektos, informēja, ka Valsts administrācijas skola šo konferenci rīko ESF projektu “Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā” un “Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta jomā" ietvaros. E.Kalniņa paziņoja, ka konferences organizēšana ir vien starta notikums plānotām, sešu gadu ilgām, valsts pārvaldes nodarbināto mācībām pretkorupcijas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā. Liela mēroga mācības ir plānots uzsākt jau 2016.gada novembrī.
Oriģinālais konferences formāts nodrošināja iespēju sanākt kopā gan pētniekiem, gan publiskā sektora pārstāvjiem, gan uzņēmējiem un sociāliem partneriem. Konferences ziņojumu un ekspertu diskusijas centrālā tēma bija saistīta ar atbilžu meklēšanu uz jautājumu par ēnu ekonomikas mazināšanas iespējām.
Viens no pasaulē atzītākiem problēmas pētniekiem prof. F.Šneiders (Friedrich Schneider, Johannes Kepler University of Linz, Austria), akcentējot nodokļu sloga, smagnēja tiesiskā regulējuma un zemas nodokļu morāles būtisku ietekmi, norādīja, ka atbildes pamatā ir pāreja uz jaunu attiecību modeli starp valsti un indivīdu. Ir jāveido horizontālas attiecības - kā starp klientu un pakalpojuma sniedzēju. Svarīgi ir identificēt un cīnīties pret cēloņiem, nevis sekām. Viens no aktuāli risināmiem jautājumiem ir vienotas izpratnes un metodoloģijas veidošana par pamata indikatoriem un cēloņsakarībām, kas raksturo ēnu ekonomiku.
Attīstot valsts un sabiedrības attiecību tēmu, prof. K.Viljamss (Colin C Williams, Sheffield University, UK), uzsvēra sociālā spiediena un apkārtējās vides ietekmi uz nodokļu nomaksu. Pieaugot sabiedrības labklājības līmenim, samazinās nedeklarētā darba īpatsvars, jo iedzīvotāji vairāk tic nodokļu nomaksai. Šodien sabiedrība vairs nav tik viegli pārliecināma, tā netic kampaņām, jo uzskata, ka jāmainās ir valstij, nevis iedzīvotājiem. Tādējādi, piekrītot prof. Šneideram, arī prof. Viljamss norādīja, ka ir nepieciešams veikt pārmaiņas valsts pārvaldē – uzlabot procedūras un veidot klienta - pakalpojuma sniedzēja attiecībās (nevis sodīt, bet skaidrot un palīdzēt).
prof. A.Sauka (SSE Riga, BASE) atzīmēja trīs galvenos faktorus ēnu ekonomikas mazināšanas kontekstā: 1) valsts nodokļu konsekvence kā būtiskākais priekšnoteikums augstas nodokļu morāles pastāvēšanai un veidošanai, 2) ēnu ekonomikas mazināšanas politikas regulāra atjaunošana, panākot tās dinamiskumu, 3) fokusēšanās uz ēnu ekonomikas, nevis uzņēmējdarbības mazināšanu.
Ētikas eksperts K.Čeneils (Kevin M. Chenail, Federal Bureau of Investigation, USA) pasvītroja vienotas ētiskas rīcības izpratnes veidošanas svarīgumu institūcijās, kā arī ētiskas rīcības modeļu izstrādes lietderību. Institūciju vadībai jākļūst par piemēru padotajiem. Ēnu ekonomikas mazināšanas kontekstā ir jānodrošina iespēja apmācīt publiskā sektora darbiniekus ētiskas rīcības jautājumos, sniegt tiem attiecīgas konsultācijas un reaģēt uz pārkāpumiem.
Citi ārvalstu un nacionālie speciālisti pētniecības, valsts pārvaldes un uzņēmējdarbības jomā dalījās pārdomās un informācijā par kukuļošanas un tās apkarošanas specifiku, izaicinājumiem un paveikto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā, organizētās noziedzības apkarošanas jomā, nodokļu izkrāpšanas jomā, nereģistrētā darba jomā, trauksmes cēlēju lomu ēnu ekonomikas apkarošanā, „Ēnu ekonomikas apkarošanas plāna” īstenošanas aspektiem, nodokļu politikas un citiem jautājumiem.
Konferences noslēgumā norisinājās paneļdiskusija starp uzņēmējdarbības nozaru asociāciju, valsts un nevalstiskā sektora pārstāvjiem. Diskusijas dalībnieki dalījās ar aktualitātēm un pieredzi dažādos ēnu ekonomikas mazināšanas aspektos. Ievērojot dažādu uzņēmējdarbības nozaru aktuāli risināmos jautājumus, tika akcentēta kopējo prioritāšu noteikšanas, kā arī publiskā sektora un uzņēmējdarbības nozaru saskaņotās rīcības nepieciešamība. Ir svarīgi attīstīt savstarpējo sadarbību ar nozaru spēlētājiem, kas darbojas godīgi un ir ieinteresēti nozares sakārtošanā.
Konference tika organizēta ESF projektu Nr.3.4.2.0/15/I/001 "Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide labāka regulējuma izstrādē mazo un vidējo komersantu atbalsta jomā" un Nr.3.4.2.0/15/I/002 “Valsts pārvaldes cilvēkresursu profesionālā pilnveide korupcijas novēršanas un ēnu ekonomikas mazināšanas jomā” ietvaros.
