Kā gada laikā mainījušās publiskās pārvaldes darbinieku digitālās prasmes un kāda ir to reālā ietekme uz darba ikdienu? Atbildes sniedz Valsts administrācijas skolas Publiskās pārvaldes digitālās akadēmijas veiktās digitālo prasmju aptaujas. Dati liecina, ka iegūtās zināšanas tieši pārtop ikdienas sniegumā: deviņi no desmit darbiniekiem digitālos rīkus lieto biežāk un prasmīgāk, trīs no četriem strādā ātrāk, un lielākā daļa aktīvi palīdz kolēģiem. Aptaujas tika īstenotas divos posmos: 2025. gada rudenī, lai apzinātu mācību vajadzības, un 2026. gada pavasarī, lai novērtētu izmaiņas pēc mācībām. Katrā posmā piedalījās vairāk nekā tūkstotis darbinieku no vairāk nekā 150 iestādēm visā Latvijā (pirmajā posmā – 1 028, otrajā – 1 031), vērtējot 29 prasmes sešās jomās un organizāciju mācīšanās vidi.
Mācībām veltītais laiks ir pieaudzis un visu 29 prasmju pašnovērtējums ir paaugstinājies
2025. gada aptaujā 44 % respondentu norādīja, ka digitālo prasmju apguvei veltījuši vairāk nekā astoņas stundas gadā, savukārt 2026. gadā šis īpatsvars sasniedza jau 59 %. Vienlaikus to darbinieku daļa, kuri mācībām nebija veltījuši nevienu stundu, saruka vairāk nekā uz pusi — no 9 % līdz 4 %. Šie rezultāti apliecina, ka digitālo prasmju pilnveide kļūst par arvien nozīmīgāku ikdienas profesionālās attīstības daļu.
Respondenti savas prasmes vērtēja četru līmeņu skalā: sākuma, pamata, padziļinātā un eksperta līmenī. Visām 29 prasmēm vidējais pašnovērtējums 2026. gadā bija augstāks nekā 2025. gadā, turklāt padziļinātā vai eksperta līmeņa vērtējumu īpatsvars pakāpās no 37 % līdz 42 %. Būtiskākais pašnovērtējuma kāpums vērojams jomās, kurās VAS Digitālā akadēmija mērķtiecīgi nodrošināja mācības. Mākslīgā intelekta izmantošanas prasmes vidējais vērtējums pieauga par 0,27 punktiem, kiberdrošības pārvaldības – par 0,18, lietotājcentrētas pieejas – par 0,16, bet kiberhigiēnas – par 0,15 punktiem. Mērenākas izmaiņas bija caurviju prasmēm, piemēram, pārmaiņu vadībai un kritiskajai domāšanai, kuras jau 2025. gadā bija starp visaugstāk novērtētajām.
Atšķirības vērojamas arī atkarībā no darbinieku iesaistes digitālajā transformācijā. Respondenti sevi pieskaitīja vienai no trim grupām: pārmaiņu vadītājiem (atslēgas lomas), risinājumu līdzveidotājiem (sadarbības lomas) vai sistēmu ikdienas lietotājiem. Pirmajās divās grupās vidējais prasmju pašnovērtējums starp abām aptaujām pieauga par aptuveni 0,3 punktiem, turpretī ikdienas lietotāju vidū, kas veido četras piektdaļas pārvaldes darbinieku, tas praktiski nemainījās. Tas liecina, ka nākamajā periodā īpaša uzmanība jāpievērš tieši sistēmu lietotāju vajadzībām piemērotam un pieejamam mācību piedāvājumam.
Kā norāda SIA „HR Laboratory” vadītāja, organizāciju un cilvēku vadības konsultante Katri Vintiša, kura šīs aptaujas veikusi:
„Jau sen ar datiem pierādīts, ka tas, kam pievērš uzmanību, aug un attīstās. To redzam arī digitālo prasmju izaugsmes rādītājos: kompetences, kurās ieguldām, aug, un lomas, kurām piedāvājam mērķtiecīgas mācību programmas, piedzīvo izrāvienu – un otrādi. Tas tikai nozīmē, ka ir svarīgi izvēlēties attīstības virzienu un mērķi un ieguldīt tajā. Kad viens mērķis sasniegts, ņemt nākamo. Digitālo prasmju jomā šķiet, ka nākamais mērķis varētu būt plašais digitālo sistēmu lietotāju loks, kas publiskajā pārvaldē apkalpo klientus, sniedz konsultācijas un veic citas funkcijas, izmantojot digitālus rīkus un sistēmas. Pat viena fokusēta programma lielam dalībnieku lokam varētu radīt pamanāmu uzlabojumu prasmēs un attiecīgi – arī pakalpojumos sabiedrībai.”
No prasmju apguves līdz reāliem darba uzlabojumiem
2026. gada aptaujā vērtētas arī reālās izmaiņas darba ikdienā pēc mācībām. Lielākā daļa jeb 92 % dalībnieku norādīja, ka digitālos rīkus lieto biežāk vai prasmīgāk, 83 % sniedz atbalstu kolēģiem, bet 74 % strādā ātrāk. Vienlaikus 52 % atzīst, ka viņu darba metodes ir pilnībā mainījušās, taču jaunus tehnoloģiskus uzlabojumus paši ierosina vien 54 %.
Ievērojamā 38 procentpunktu starpība starp tiem, kuri rīkus pārvalda prasmīgāk, un tiem, kuri aktīvi virza uzlabojumus, liek domāt par iegūto zināšanu tālāku izmantošanu iestādes attīstībā: vai darbiniekiem ir skaidrs, kā iesniegt savas iniciatīvas, un vai šīs idejas patiešām sasniedz lēmumu pieņēmējus? Šo pārejas barjeru no individuālas efektivitātes uz sistēmisku labumu raksturo Valsts administrācijas skolas mācību programmas „Mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanas vadība” pasniedzējs Aldis Ērglis:
„Vadot programmu, redzu, ka individuāli publiskās pārvaldes darbinieki ir pašmotivēti, jo saskata ieguvumus no MI ieviešanas savā darbā. Lielāka barjera MI ieviešanā un lietošanā ir nodaļu, departamentu un iestāžu līmenī. Lai pārietu no individuālas lietošanas uz kolektīvo līmeni, nepieciešama stratēģiskāka pieeja. Tā ietver kopīgu vīziju un uzstādījumu par to, kā MI izmantojam, kā arī zināšanu bāzu un koplietošanas uzvedņu attīstīšanu.”
