No prasmju apguves līdz procesu transformācijai: kurp dodas publiskā pārvalde?

Digitālajā akadēmijā nepilnu trīs gadu laikā prasmes pilnveidojuši vairāk kā 77 tūkstoši publiskās pārvaldes darbinieku. Vērienīgais mācību projekts valsts un pašvaldību darbiniekiem - Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija tika izveidots, lai stiprinātu digitālās prasmes un veidotu viedāku, efektīvāku un iedzīvotājiem pieejamāku publisko pārvaldi. Nepilnu trīs gadu laikā tā ir kļuvusi par vienu no lielākajām publiskā sektora kompetenču attīstības iniciatīvām Latvijā. Projekta ietvaros digitālās prasmes pilnveidojuši 77 170 valsts un pašvaldību darbinieku, sasniedzot 122% no sākotnējā projekta mērķa. 

Šo gadu laikā Digitālā akadēmija no mācību platformas ir izaugusi par plašu profesionāļu kopienu, kas apvieno speciālistus un vadītājus, lai attīstītu prasmes, mainītu domāšanas paradumus un dalītos pieredzē. Tā ir kļuvusi par vidi, kurā caur praktisku projektu izstrādi tiek pilnveidoti iekšējie procesi un publiskie pakalpojumi, kopīgi veidojot modernāku valsts pārvaldi. 

Vairāk nekā 800 mācību un attīstības pasākumu 

Trīs gadu laikā organizēti 800 mācību un attīstības pasākumi, kuros dalībnieki kopumā mācībām veltījuši 17 000 akadēmisko stundu. Ja visas šīs stundas pārvērstu nepārtrauktā mācību maratonā, tas ilgtu 530 diennaktis jeb gandrīz pusotru gadu bez pārtraukuma. Pieaugusi arī publiskās pārvaldes darbinieku iesaiste mācībās. Ja 2024. gadā viens publiskās pārvaldes darbinieks mācībām vidēji veltīja 6 akadēmiskās stundas, tad 2025. gadā tās bija 18 akadēmiskās stundas, bet 2026. gadā – jau 24 akadēmiskās stundas. Tas liecina, ka darbinieki ir gatavi profesionālajai attīstībai veltīt arvien vairāk laika, pilnveidojot savas zināšanas un prasmes. Arī mācību kvalitāte ir augstu novērtēta – mācību programmām visbiežāk liktais vērtējums 10 punktu sistēmā ir 8,4 punkti, vebināriem – 8,7, bet e-kursiem – 8,3 punkti. 

Digitālās prasmes publiskajā pārvaldē kļūst arvien nozīmīgākas ikdienas darba procesos, pakalpojumu attīstībā un pārmaiņu vadībā. Lai mērķtiecīgi sekotu līdzi darbinieku kompetenču izaugsmei, Digitālā akadēmija regulāri veic digitālo prasmju pašnovērtējuma aptaujas. Salīdzinājums starp 2025. un 2026. gada datiem rāda, ka progress ir sistemātisks un prasmes mērķtiecīgi attīstās visās sešās kompetenču dimensijās. Visizteiktākā izaugsmes tendence pēdējā gada laikā sasniegta kiberdrošībā, kā arī mākslīgā intelekta risinājumu efektīvā izmantošanā ikdienas darbā. Šo prasmju apguve ir devusi taustāmus rezultātus, jo darbinieki aktīvāk iesaistās digitālo risinājumu un jaunu datu izmantošanas pieeju ieviešanā savā ikdienā. 

Tāpat vērojams būtisks efektivitātes pieaugums darba procesā, kur pat 92% darbinieku pēc dalības mācībās jaunos digitālos rīkus izmanto biežāk un prasmīgāk, nodrošinot augstāku pakalpojumu kvalitāti. Iegūtais kapitāls jūtami maina darba uzvedību, veicinot zināšanu pēctecību un iniciatīvu – 83% respondentu aktīvi palīdz kolēģiem apgūt jauno, bet 55% paši ierosina un vada digitālus uzlabojumus savās iestādēs, sekmējot reālu pārmaiņu vadību. Kopumā 84% respondentu atzīst, ka praksē balstītas mācības un prototipu izstrāde ir sniegusi taustāmus rezultātus un veicinājusi konkrētu uzlabojumu ieviešanu iestāžu darbā. 

Īpaša uzmanība projekta laikā tika pievērsta mākslīgā intelekta prasmju attīstībai. Vairāk nekā 22 tūkstoši publiskās pārvaldes darbinieku apguva dažādas prasmes, kā izmantot ikdienā mākslīgo intelektu darbā. Organizēti 168 mācību pasākumi, semināri un darbnīcas par mākslīgā intelekta izmantošanu, savukārt e-kurss Mākslīgā intelekta pamati publiskajā pārvaldē kļuvis par vienu no pieprasītākajiem Digitālās akadēmijas mācību piedāvājumiem. Pieprasīti bijuši arī Digitālās akadēmijas veidotie vebināri un e-kursi. Trīs gadu laikā notikuši 37 vebināri par mākslīgo intelektu, kiberdrošību, datu pratību, digitālo piekļūstamību un citām publiskajai pārvaldei aktuālām tēmām. Savukārt pēc e-kursu apguves izsniegti vairāk nekā 6400 sertifikātu. Lielākā interese bijusi kursiem par mākslīgo intelektu un kiberdrošību. Īpašu popularitāti ieguvuši arī brīvpieejas e-kursi, kurus sev ērtā laikā var apgūt ikviens interesents. 

No idejām līdz reāliem risinājumiem 

Nozīmīga Digitālās akadēmijas daļa bija programma DigiTilts, kas tapusi sadarbībā ar biedrību Riga TechGirls. Tās ietvaros īstenotie virzieni palīdzēja publiskās pārvaldes darbiniekiem attīstīt profesionālās kompetences, radīt jaunus risinājumus un ieviest pārmaiņas savās organizācijās. Zināšanu pārnesei tika izveidota Mentoru programma, kurā 68 dalībnieki vairāk nekā 150 stundas veltīja digitālajai līderībai, datu analītikai un IT projektu vadībai. Vienlaikus Profesionāļu kopienas apvieno 600 dalībnieku pieredzes apmaiņai, savukārt koprades procesos un mācību programmās, tostarp Viedo risinājumu kalvē un Anitas Gailes vadītajā Digitālo pārmaiņu projektu vadībā, kopumā tika izstrādātas 23 komandu idejas un praktiski prototipi ikdienas izaicinājumiem. Starp labākajiem risinājumiem bija mākslīgā intelekta asistenti darbinieku atbalstam un migrācijas dokumentu izskatīšanai, kiberdrošības rīki, klientu pieteikumu automatizēta vērtēšana LIAA, jauniešu brīvprātīgā darba platforma Liepājā, kā arī Tukuma novada pašvaldības projektu vadības rīks un Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja digitālā pieteikumu sistēma. 

“Programma spilgti apliecina, kā ideja, kas sākumā ir tikai iecere, ar mērķtiecīgu darbu un komandas iesaisti var izaugt līdz konkrētam, pārdomātam risinājumam un prototipam. Aiz katra projekta ir cilvēki, kuri ir ieguldījuši laiku, domāšanu un enerģiju, un katrai komandai ir pamats lepoties ar paveikto. Īpašs paldies ikvienam, kurš iesaistījās šajā procesā. Paldies dalībniekiem par uzticēšanos un neatlaidību, mentoriem par spēju paplašināt skatījumu un iedvesmot domāt plašāk. Šādi veidojas ne tikai risinājumi, bet arī sadarbības, kas turpina attīstīties arī pēc programmas noslēguma,” uzsver programmas vadītāja Anita Gaile. 

Digitālās akadēmijas pamatā ir princips mācīties darot, ko kā lielāko vērtību izceļ arī paši dalībnieki. Centrālās finanšu un līgumu aģentūras Cilvēkresursu un attīstības nodaļas vadītāja Sanita Maurīte-Šmite uzsver: “Lielākais ieguvums ir darīšana, izmēģināšana un pielietošana. Mēs sapratām, ka pārmaiņas nenotiek, tikai mācoties teoriju – tās notiek tad, kad zināšanas tiek izmantotas praksē”. Tam piekrīt arī Valsts kases pārstāves Vlada Putne un Ieva Romanovska: “Novembrī piedalījāmies pirmajā hakatonā, bet jau decembrī risinājumu ieviesām produkcijas vidē. Pateicoties izstrādātajam risinājumam, jaunie kolēģi var ātrāk apgūt procesus un veiksmīgāk uzsākt darbu Valsts kasē”. 

Ievieš mācību ietekmes novērtēšanu, lai analizētu mērķu sasniegšanu 

Digitālā akadēmija ieviesusi mācību ietekmes novērtēšanas (MIN) pieeju, kas ļauj novērtēt ne tikai zināšanu apguvi un, vai ir sasniegti mācību mērķi, bet arī vai apgūtais veicina reālas pārmaiņas darba procesos un uzlabo organizāciju darbības rezultātus.  Projekta laikā tika izstrādāta metodoloģija, digitāls MIN rīks un veikti pirmie MIN pilotprojekti. To ir veidojuši uzticami un pieredzējuši profesionāļi, nodrošinot nepārtrauktu, kvalitatīvu atgriezenisko saikni starp programmas dalībniekiem un Digitālo akadēmiju. Mēs iestājamies par ilgtspēju kā pamatvērtību, tāpēc šī ciešā sadarbība kalpo kā spēcīgs dzinulis tam, lai iegūtās zināšanas nestu paliekošu iespaidu un reālas, ilgtermiņa pārmaiņas ikdienas darbā. 

“Digitālās akadēmijas pieredze apliecina, ka ieguldījumu cilvēku attīstībā nevar mērīt tikai apgūto stundu vai dalībnieku skaitā. Mācību ietekmes novērtējums liecina, ka praktiskās programmas palīdz radīt taustāmas pārmaiņas iestāžu darbā – no efektīvākiem procesiem līdz ātrākiem pakalpojumiem. Piemēram, programmas DigiTilts ietvaros izstrādātie risinājumi paredz samazināt darba apjomu atsevišķos procesos par vairāk nekā 60%, bet pakalpojumu sniegšanas laiku saīsināt līdz pat 70%,” stāsta Publiskās pārvaldes Digitālās akadēmijas vadītāja Baiba Medvecka. 

Saņemta arī starptautiska atzinība 

Digitālā akadēmija guvusi atzinību arī starptautiskā līmenī. Valsts administrācijas skolas Digitālā akadēmija iekļuva Eiropas digitālo prasmju balvas 2025. gada finālistu vidū. Projekta aktivitātes tika ierindotas starp 42 izcilākajiem Eiropas projektiem kategorijā Digital Upskilling @ Work, kas izceļ iniciatīvas darbinieku digitālo prasmju attīstībai, pārkvalifikācijai un profesionālajai izaugsmei digitālajā laikmetā. 

Savukārt 2026. gadā projekts saņēma Eiropas Publiskā sektora balvas (European Public Sector Award) sertifikātu “Good Practice Certificate” par ieguldījumu publiskā sektora reformu, inovāciju un digitālās transformācijas veicināšanā. 

Digitālās akadēmijas komanda uzsver, ka projekta lielākā vērtība nav tikai apmācīto cilvēku skaits. Būtiskākais ieguvums ir publiskās pārvaldes darbinieku kopiena, kas kļuvusi drošāka tehnoloģiju izmantošanā, atvērtāka inovācijām un gatavāka ieviest pārmaiņas sabiedrības interesēs. “Digitālā transformācija nav tikai tehnoloģiju ieviešana. Tās pamatā ir publiskās pārvaldes darbinieki – viņu zināšanas, gatavība mācīties, pilnveidot ierastos darba procesus un īstenot pārmaiņas, kas rada vērtību gan organizācijām, gan sabiedrībai kopumā,” uzsver B. Medvecka. 

Lai nodrošinātu projekta ilgtspēju, Digitālās akadēmijas laikā radītais saturs, mācību materiāli un uzkrātā pieredze publiskās pārvaldes darbiniekiem būs pieejama arī turpmāk jaunajā Mācīšanās un attīstības sistēmā, kas nodrošinās vienotu pieeju publiskās pārvaldes darbinieku profesionālajai pilnveidei, kā arī mācību plānošanai un pārvaldībai. Uz šiem stabilajiem pamatiem Digitālā akadēmija turpinās savu darbību jaunā līmenī — ja līdz šim mūsu galvenais uzdevums bija nodrošināt visaptverošu un plašu digitālo pratību, tad nākamajā periodā fokuss būs uz augstākā līmeņa specializāciju un mērķtiecīgu profesionālo kompetenču paplašināšanu.  

Mērķis mainās no vienkāršas rīku apguves uz patiesu darba procesu un profesionālās darbības transformāciju, tiecoties uz jaunu darba kultūru, kurā digitālā domāšana ir neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Tas ir kopīgs attīstības ceļš, kurā sabiedrība un Valsts administrācijas skola tiecas uz mācību elastību — izmantojot e-mācības un mikromācīšanos, kas ļauj apgūt un atkārtot darbam vajadzīgās prasmes sev ērtā laikā, tās uzreiz praktiski pielietojot iestādei vai komandai svarīgos projektos. Valsts administrācijas skola nostiprinās kā publiskās pārvaldes kompetenču attīstības centrs, kur valsts pārvaldes un pašvaldību sadarbībā top reāli pārmaiņu projekti. Fokuss ir procesu un pakalpojumu uzlabošana un domāšanas maiņa, lai galvenais ieguvējs būtu sabiedrība. 

–––––––––––––– 

Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekts Nr.2.3.2.2.i.0/1/23/I/VARAM/001 “Publiskās pārvaldes digitālā akadēmija”.   

Finansē Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.