20. un 27. janvārī, kā arī 19. februārī projekta “Administratīvās kapacitātes ceļa karte 2021–2027” ietvaros notika praktiska mācību darbnīca “Projektu vadības kompetenču attīstība”, pulcējot 260 projektu vadības profesionāļus. Lielākoties dalībnieki bija projektu vadītāji, taču praktikumā piedalījās arī vecākie projektu vadītāji, koordinatori, administratīvie projektu vadītāji un citi projektu vadības jomas profesionāļi.
Praktikumā dalībnieki iepazinās ar projektu vadības aktualitātēm, 2024. gadā Valsts administrācijas skolas izstrādāto Latvijas publiskās pārvaldes projektu vadības kompetenču ietvaru un veica individuālu, anonīmu kompetenču “pulsa mērījumu”, uzzinot projektu vadības kompetenču pulsu publiskajā sektorā. Otrajā darbnīcas daļā dalībnieki analizēja reālas projektu situācijas grupās, kā arī izstrādāja praktiskus priekšlikumus kompetenču attīstībai 2026. gadā.
Projektu vadības kompetenču pulsa mērījums rāda, ka projektu vadītāji par savu visstiprāko kompetenci nosauc tādas kompetences kā “Personiskā integritāte un uzticamība”, “Pašrefleksija un pašvadība”, “Projekta tvēruma vadība”, “Projekta laika vadība”, “Spēja veidot attiecības un iesaistīt ieinteresētās puses”. Tas norāda uz profesionālo briedumu, atbildību un pārliecību klasisko projektu vadības pieeju izmantošanā. Vienlaikus viszemākais pašvērtējums konstatēts kompetencē “Spējās (agile) un kombinētās projektu vadības pieejas izmantošanā”, iezīmējot skaidru attīstības virzienu mūsdienu dinamiskajā un pārmaiņām pakļautajā vidē.
Vislielāko iesaisti un emocijas raisīja praktisko situāciju analīze, kad dalībnieki mazās grupās dalījās savā pieredzē un ieteikumos par dažādu izaicinošu situāciju risinājumu ikdienas projekta vadības darbā. Pēc kopīgās refleksijas dalībnieki atzina, ka projektu vadības ikdiena ir dinamiska un bieži pretrunīga, tādēļ ir “jāieplāno, ka plāni dažreiz būs tikai plāni”, vienlaikus norādot “laiks nav izvēles iespēja – tas visbiežāk jau ir noteikts normatīvos.”
Ar risku vadību saistītajās situācijās izskanēja atziņa, ka “riskam nevajadzētu būt tikai ierakstam tabulā, bet sarunai komandā”, uzsverot nepieciešamību stiprināt proaktīvu rīcību un agrīnu brīdinājuma signālu kultūru.
Komunikācijas un komandas vadības jautājumos diskusijas bija visvairāk. Kā norādīja viena no komandām, “projekta veiksmes atslēga ir drosmīga komunikācija – gan horizontāla, gan vertikāla””, papildinot, ka “grūtākais projektā nav uzdevums, bet ieinteresēto pušu vienošanās par to”.
Tāpat tika uzsvērta spriedze starp dokumentācijas prasībām un elastību: “dokumenti reizēm dzīvo savu dzīvi, bet projekts – savu.” Dalībnieki norādīja, ka skaidri procesi un caurspīdīgums ir drošības pamats, taču tiem jābūt līdzsvarā ar rezultātu sasniegšanu.
Kā būtiska kvalitāte projektu vadītājiem iezīmējās personīgā izturība un attieksme. “Tehniskās prasmes var iemācīties, bet noturību spiedienā – jāizkopj,” uzsvēra dalībnieki. Viena no praktikuma atziņām “projekts ir kā futbola spēle, kurā svarīga komanda un lojalitāte”, norāda uz to, ka panākumus nosaka nevis individuāla meistarība, bet spēja sadarboties, uzticēties, rīkoties saskaņā ar stratēģiju un mērķtiecīgi virzīties uz iecerēto arī sarežģītos un neparedzamos apstākļos.
Ieskatoties tuvākajā nākotnē, praktikumu dalībnieki ar lielu pārsvaru kā galvenos izvirzīja divus virzienu projektu vadības kompetenču attīstībā:
- projektu vadības kopienas stiprināšanu, aktivizējot tīklošanu, profesionālo kontaktu stiprināšanu, regulāru viedokļu apmaiņu un aktivitātes sociālajos tīklos;
- aktīvu dalību mācību pasākumus, novērtējot gan Valsts administrācijas skolas piedāvājumu, piemēram, PRINCE2 kursu, bet arī plašāk izmantojot citas iespējas, piemēram, dalību Latvijas Nacionālajā projektu vadīšanas asociācijā.
Praktikumu noslēgumā tika atzīts, ka izaicinājumi projektu vadības darbā ir kopīgi, un tieši atvērtība, pieredzes apmaiņa un profesionāla tīklošanās ir būtisks priekšnosacījums projektu vadītāju profesionalitātes stiprināšanai un ilgtspējīgai publiskās pārvaldes attīstībai.
Administratīvās kapacitātes ceļa karte 2021-2027
