Darbs mainās, un līdz ar to mainās arī prasmes, kas publiskajai pārvaldei ir vajadzīgas. Kā palīdzēt cilvēkiem tās attīstīt un pārliecinoši izmantot ikdienā? Par to 28. oktobrī tika runāts Valsts administrācijas skolas (VAS) konferencē “Kompetencēs balstīta valsts pārvalde”.
Lai atbalstītu darbinieku profesionālo izaugsmi un palīdzētu valsts pārvaldes institūcijām mērķtiecīgi plānot attīstību, publiskās pārvaldes iestādes pakāpeniski pāriet uz vienoto Mācīšanās un attīstības sistēmu (MAS). Tā sniedz iespēju vienuviet atrast izaugsmes iespējas un ērti sekot paveiktajam. Platformai jau pievienojušās 96 iestādes, izveidoti vairāk nekā 26 000 lietotāju profilu un pieejami 115 mācību kursi.
Atklājot konferenci, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols uzsvēra, ka tehnoloģijas vien labāku valsts pārvaldes darbu negarantē - vajadzīgi cilvēki, kuri prot tās izmantot, izvērtēt rezultātu un uzņemties atbildību par lēmumiem.
“Sistēma ir, bet vērtība rodas, to lietojot,” akcentēja VAS direktore Agita Kalviņa. “Kompetenču attīstība sākas ar skaidrību par to, kas cilvēkam nepieciešams viņa darbā un ko vēlas sasniegt iestāde. Te svarīga ir arī vadītāja iesaiste - pārrunāt attīstības vajadzības, uzticēt uzdevumus, kuros izmēģināt jauno, un sniegt atgriezenisko saiti. Tā kompetenču attīstība kļūst par daļu no komandas darba.”
Konferences atziņas: MI kā palīgs, cilvēks kā noteicējs
Konferencē pausto vienoja caurstrāvojošs virziens - tehnoloģijas un mākslīgais intelekts maina gan to, kā strādājam, gan to, kā mācāmies, taču izšķirošais joprojām ir cilvēks: viņa spēja kritiski domāt, spriest un uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem.
No mācību platformas uz ekosistēmu: dati un nākotnes redzējums
Mācīšanās sen vairs nav tikai papildu iespēja; tā ir kritisks organizācijas izaugsmes dzinējspēks. To apliecina OECD vecākās analītiķes Alanas Beikeres (Alana Baker) prezentētie dati - ES valstu valsts pārvaldes darbinieku aptaujā attīstība ir spēcīgākais iesaistes un labbūtības virzītājs. Lai gan valsts pārvaldes skolas aktīvi reaģē uz pārmaiņām un 82% no tām plāno paplašināt MI mācības, praksē joprojām pastāv plaisa: tikai aptuveni puse darbinieku var piekļūt vajadzīgajām apmācībām tad, kad tas visvairāk nepieciešams.
Kā tehnoloģijas var palīdzēt mācīties mērķtiecīgāk? INTEA vadītājs Raivis Freimanis iezīmēja Mācīšanās un attīstības sistēmas (MAS) nākamos soļus - personalizāciju, MI izmantošanu satura un ieteikumos, kā arī datos balstītus lēmumus, kas saista mācības ar iestādes reālo sniegumu. Savukārt Docebo pārstāves Žihāna el Fasi (Jihane El Fassi) un Korinna Knodele (Corinna Knodel) uzsvēra, ka mērķis nav tikai digitalizēt procesu, bet radīt sistēmu, kas palīdz pastāvīgi atjaunot sabiedrībai vajadzīgās prasmes, mērot reālo spēju pieaugumu, nevis tikai formālu dalību.
Tomēr rīks vien pārmaiņas nenes. Microsoft Ziemeļeiropas nacionālā tehnoloģiju vadītāja Renāte Strazdiņa norādīja, ka lielākā daļa MI iniciatīvu neizdodas organizatorisku, nevis tehnisku iemeslu dēļ, formulējot to lakoniskā vēstījumā: „MI paātrina. Cilvēki spriež.”
Cilvēks un domāšanas prasmes tehnoloģiju laikmetā
Jo vairāk rutīnas uzdevumu pārņem tehnoloģijas, jo augstāka kļūst cilvēkcentrēto prasmju vērtība. Latvijas Universitātes vadošā eksperte Ilze Saleniece akcentēja, ka valsts pārvaldē kritiski svarīga kļūst prasme vadīt konfliktējošas intereses, risināt starpinstitucionālas sarunas, pamanīt sistēmiskas problēmas un mainīt pozīciju, balstoties jaunos pierādījumos.
Vienlaikus LU Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters brīdināja par MI izraisītiem riskiem domāšanā - maldīgu pārliecību par rezultāta kvalitāti, ilūziju par ietaupīto laiku un risinājumu vienveidību. Aicinot izmantojot tehnoloģijas kā atbalstu, nevis aizvietotāju, kontemplācijas skolotājs Indulis Paičs papildināja, ka patiesa cilvēka domāšana attīstās berzē jeb saskaroties ar izaicinājumiem. Gudrība ir spēja izturēt pretrunas, jo tikai cilvēks spēj piešķir jēgu un ar emocijām sajust, kas klientam patiešām nepieciešams.
Praktiskā pieredze un darbnīcas
Teorijas un sistēmas dzīvotspēju apliecināja pieredzes stāsti. Tele2 Latvija dalījās ar ilggadēju pieredzi platformas ieviešanā jauno darbinieku integrēšanai, savukārt Valsts kontrole kļuva par vienu no pirmajām valsts pārvaldes iestādēm, kas MAS ieviesa kā veiksmīgu projektu. Kopš septembra iestāde apvienojusi visas iekšējās un VAS mācības vienotajā sistēmā. Abi stāsti apstiprina: sistēmas vērtību nosaka kvalitatīvs saturs un integrācija ikdienas ritmā.
Dienas noslēgumā dalībnieki gūtās atziņas un teorētiskos modeļus testēja un vērta praksē trīs tematiskajās darbnīcās:
- Kompetenču ietvara praktiskā piemērošana: HR Laboratory vadītāja Katri Vintiša pētīja, kā kompetences ieviest un realitātē pielietot konkrētās amatu lomās.
- Digitālā transformācija un kultūras maiņa: kopā ar SmartHR vadītāju Juri Zalānu iedziļinājās projektu vadības un organizācijas kultūras transformācijas izaicinājumos.
- Inovatīvas mācību metodes: ar Dānijas uzņēmuma Workz A/S pārstāvi (Dite Marija Ko) izmēģināja modernas, spēļošanā balstītas pieejas efektīvākai zināšanu apguvei.
Kas ir MAS un ko tā sniedz ikdienā?
Mācīšanās un attīstības sistēma (izaugsme.gov.lv) ir vienota digitālā mācību platforma visai publiskajai pārvaldei. Tā aizstāj agrāk sadrumstaloto pieeju un mazina administratīvo slogu gan iestādēm, gan darbiniekiem. Digitālās akadēmijas aptaujas liecina, ka 92 % publiskajā pārvaldē strādājošo digitālā attīstība darbā ir patiešām svarīga, taču lielākais šķērslis ir laika trūkums. MAS ir izveidota tā, lai mācības būtai elastīgas un iekļautos ikdienas ritmā:
- Skaidrs mācīšanās ceļš darbiniekam: platformā pieejams plašs bezmaksas e-kursu, tiešsaistes un klātienes mācību klāsts. Lai atvieglotu izvēli, sistēma balstās Kompetenču bibliotēkā un piemeklē tieši konkrētajai amata lomai atbilstošāko saturu.
- Dati un pārskatāmība vadībai: vadītāji un personāla speciālisti iegūst ērtu un strukturētu ieskatu komandas prasmēs, kas ļauj pieņemt datos balstītus lēmumus un mērķtiecīgi plānot darbinieku izaugsmi.
- Sadarbība un nozares identitāte: kopīgajā vidē iestādes var dalīties ar saturu, vienlaikus saglabājot savu vizuālo tēlu. Tā ir vieta, kur dažādu institūciju speciālisti satiekas, apmainās ar pieredzi un kopīgi meklē risinājumus.
