Realitāte ir tāda, ka beidzamos gadus mums visiem nākas sadzīvot ar nopietniem globāliem izaicinājumiem, kā  arī strauju tehnoloģiju attīstību, kas ietekmē gan mūsu profesionālo darbību, gan kaut kādā mērā arī katra mūsu dzīvi: sarežģītas risināmas  situācijas, intensīvu darba režīmu, komunikācijas izaicinājumus ar vadību vai kolēģiem, noteiktu standartu ievērošana utt. Ja to nākas piedzīvot regulāri, tad darbinieki var sākt justies psiholoģiski nomākti, kas, savukārt, provocē grūtības koncentrēties, sliktu pašsajūtu, nervozitāti, miega traucējumus, paaugstinātu trauksmes sajūtu, depresīvas domas, ilgstošu nogurumu, uzbudinājumu, dusmas. Tas traucē atjaunot enerģiju, kārtīgi izgulēties, var provocēt atkarības problēmas (piemēram, alkohola lietošanu), negatīvi iespaidot darba kvalitāti, var radīt sarežģījumus personiskajā dzīvē. Ja šādas izjūtas turpinās ilgstoši, tas var novest pie izdegšanas.  

Tas, cik lielā mērā mēs pakļaujamies vai nepakļaujamies stresam, atkarīgs no katra personiskās pieredzes un nostājas: vai spriedzes pilnu situāciju mēs uztveram kā draudu vai arī kā izaicinājumu pierādīt, uz ko patiesībā esam spējīgi. Atkarībā no šīs nostājas, mēs domājam un rīkojamies: vai nu izmantojam jau ierastu izturēšanās veidu, tādējādi  nereti nonākot pie savu iespēju robežām, jūtoties pārguruši, nomocīti un nemitīgā stresā,  vai arī mobilizējam visus savus iekšējos resursus, lai izmēģinātu jaunus veidus kā sevi atbalstīt un atklāt jaunus risinājumus. Uz stresa situācijām var palūkoties kā uz labu pašattīstības un treniņa iespēju, kas mudina trenēt cilvēka elastību un attīstīt jaunas rīcības stratēģijas, tādējādi profilaktiski novēršot profesionālās izdegšanas draudus un vairojot savu efektivitāti 

Par to tad arī tiek runāts šajā darbseminārā - kā darbiniekiem par sevi parūpēties un atjaunot savu enerģiju; kā regulēt savas emocijas un tādējādi uzlabot savu psiholoģisko labsajūtu; kā mazināt savu fona stresu, vārdu sakot -  kā stiprināt savus iekšējos resursus un veselīgā veidā parūpēties par sevi ilgtermiņā. 

Sniegt dalībniekiem bāzes izpratni par to, kā stresa situācijās funkcionē mūsu prāts un ķermenis, tādējādi veicinot skaidrāku savu reakciju izpratni un līdz ar to arī labākas pašregulācija spējas, kā arī redzējumu, kāpēc ir būtiski un kā par sevi rūpēties ilgtermiņā. Tiek iemācītas viegli pielietojamas prakses un domāšanas modeļi veselīgas pašregulācijas spēcināšanai.           

Valsts pārvaldes darbinieki 

 

nav nepieciešamas 

6 akadēmiskās stundas 

Iestādēm: 

Darbsemināru tiek piedāvāts organizēt divos moduļos (katra moduļa ilgums 2,6 ak h  jeb 2 astronomiskās h).   

Šāds modelis :  

1) dotu iespēju katram dalībniekam padziļinātāk reflektēt par savu individuālo pieredzi saistībā ar stresa pārvaldību; 

2) dotu iespēju dalībniekiem iegūt (kaut arī nelielu), tomēr praktizēšanas atkārtotu pieredzi, caur kuru dalībnieki potenciāli var pārliecināties – kāpēc ir būtiski stresa vadības prakses praktizēt regulāri;  

3) informācija labāk tiek iegaumēta, ja tā tiek sadalīta mazākos apjomos un tiek (kaut vai daļēji) atkārtota.  

 

Nodarbības struktūra (Ievads 10%, Pamatdaļa 85%, Noslēguma daļa 5%) (iekļaujot mācību metodes): 

 

 

Daļa/tēmas 

Apraksts 

 

  1. Modulis 

Ievada daļa 

Iepazīšanās ar pasniedzēju.  

Tēma + mērķis + struktūra (īsi un kodolīgi izstāsta par tēmu, tās aktualitāti, abu moduļu  programmu un laika grafiku). 

Dalībnieki tiek aicināti padalīties ar savu pieredzi saistībā ar stresu + kas līdz šim viņiem ir palīdzējis + “uz ko gadās paklupt”. 

Pamata daļa 

 

Metodes katrai tēmai 

1.tēma 

Kas ar mums notiek esot stresā:  

kā reaģē mūsu ķermenis un smadzenes.  Situācijas uztveres un interpretācijas loma. 

 

 

 

Īss teorētisks ieskats. 

 

Prakse - dalībnieku pašu pieredze par iztēles ietekmi uz ķermeņa reakcijām.  

Atgriezeniskā saite no dalībniekiem. 

 

2.tēma 

Sevis vērošanas un pašrefleksijas nozīme emociju un iekšējo impulsu pašregulācijā. 

Īss teorētisks ieskats.  

 

Prakse “Sevis apzināšanās  + savas elpas vērošana” + 

dalībnieku atgriezeniskā saite. 

3.tēma 

Ilgtermiņa rūpes par sevi –  kādos veidos mēs varam veselīgā veidā ilgtermiņā par sevi parūpēties (Pasaules Veselības Organizācijas vadlīnijas). 

Praktisks vingrinājums ar fizisku izkustēšanos. 

 

Teorētisks ieskats. 

 

Dalībnieku refleksijas, dalīšanās ar pieredzi. 

 

Mazais uzdevums – pateicības praktizēšana + 

dalībnieku atgriezeniskā saite. 

4. tēma 

Operatīvās stresa mazināšanas prakses. 

Atveram  tēmu par operatīvajiem, vienkāršajiem stresa mazināšanas paņēmieniem.  

  1. Moduļa noslēguma daļa 

Tiek apkopots šo divu stundu pārrunātais.  Dalībnieku refleksijas – ko paņem līdzi, jautājumi. 

Trenera  iedrošinājums dalībniekiem jau sākt praktizēt seminārā dzirdētās atziņas un pieredzētās prakses. 

 

 

 

 

 

 

Daļa/tēmas 

Apraksts 

 

2.Modulis 

Ievada daļa 

Ļoti īsi atkārtojam 1.modulī pārrunāto.  

Jautājums dalībniekiem – vai kaut ko jau ir izdevies pielietot. 

Pamata daļa 

 

Metodes katrai tēmai 

1.tēma 

Turpinām tēmu - operatīvās stresa mazināšanas prakses. 

 

 

 

 

Prakse “Diafragmālā elpošana” + 

dalībnieku atgriezeniskā saite. 

 

Prakse “Uzmanības pārslēgšana” + 

dalībnieku atgriezeniskā saite. 

 

Prakse “Elpa nemierīgam prātam”  + dalībnieku atgriezeniskā saite. 

 

Prakse “Muskuļu relaksācija”  +  dalībnieku atgriezeniskā saite. 

2.tēma 

Vizualizācija kā efektīva metode vēlamā emocionālā stāvokļa iegūšanai. 

Īss teorētisks ieskats.  

 

Prakse “Miera vieta” + 

dalībnieku atgriezeniskā saite. 

3.tēma 

Domāšanas ietekme uz emocijām, ķermeniskajām reakcijām un uzvedību. 

 

Domāšanas kļūdas. 

 

Palīdzoši domāšanas modeļi. 

Iekšējā runa. 

Teorētisks ieskats  + praktiski piemēri. 

 

 

4. tēma 

Laipnā attieksme pret sevi. 

Īss teorētisks ieskats.  

 

Prakse “Laipnība pret sevi”  + dalībnieku atgriezeniskā saite. 

Noslēguma daļa 

Tiek apkopots šo divu stundu pārrunātais.  Dalībnieku refleksijas – ko paņem līdzi, ko apņemas pielietot. Dalībnieku jautājumi. 

Tiek iedota informācija par brīvi pieejamiem resursiem personīgai izmantošanai. 

 

Anketu aizpildīšana: pasniedzējs aicina aizpildīt novērtēšanas anketu 

 

  • Iegūta izpratne par veselīgu attieksmi pret stresu; 

  • Apgūtas viegli pielietojamas tehnikas stresa mazināšanai un sava emocionālā līdzsvara uzturēšanai; 

  • Iegūta izpratne par domāšanas un attieksmes ietekmi uz stresu; 

  • Personīgās efektivitātes celšana; 

  • Iegūta jauna motivācijas deva. 

  • Profilakse pret profesionālo izdegšanu.  

Anda Gaitniece-Putāne, Dr.psych., pieredzējusi pasniedzēja,  sertificēta konsultatīvā psiholoģe ar pārrauga tiesībām, sertificēta darba un organizāciju psiholoģe ar pārrauga tiesībām, sertificēta supervīzore,  Latvijas Universitātes Psiholoģijas nodaļas docente. 

Anda ir ar ilggadēju pieredzi pieaugušo izglītošanas jomā. Andai vienmēr ir bijis svarīgi apvienot savā darbā  gan teorētiskās  un zinātniski pamatotās pieejas (pateicoties ilggadējam darbam Latvijas Universitāte Psiholoģijas programmā,  kur Anda strādā ar topošajiem profesionāļiem- psihologiem),  gan praktisko pieredzi, kura ir uzkrājusies strādājot ar klientiem gan savā privātpraksē,  gan vadot mācības, treniņus un supervīzijas (gan individuālās,  gan komandas) dažādos uzņēmumos un organizācijās (par tēmām- stresa vadība/ izdegšanas profilakse; savu emociju vadība; efektīva laika plānošana/ pašmotivācija mērķu sasniegšanā; kā tikt galā ar prokrastināciju; efektīva komunikācija;  dzīvesspēka stiprināšana;  emocionālā intelekta stiprināšana;  psiholoģiskais atbalsts darbiniekiem krīzes laikā).  

Anda ir eksperte stresa vadības un izdegšanas profilakses jautājumos,  jo jau daudzus gadus vada savu autorkursu Stresa vadībā gan Latvijas Universitātē,  gan ārpus tās. 

Vairāk informācijas: https://andagaitniece.lv/  

Anete Pērkone

Mācību eksperte
E-pasts: anete.perkone [at] vas.gov.lv