Informācija sociālajiem tīkliem par mācībām. Mācību saturu veido trīs tēmas: 1. Ārējo normatīvo aktu izstrāde. 2. Iekšējo normatīvo aktu izstrāde un piemērošana. 3. Tiesību normu piemērošana un interpretēšana.  Mācības ir noderīgas ikvienam valsts pārvaldes pārstāvim, sākot ar ministrijas un pašvaldību darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar ārējo normatīvo aktu izstrādi, beidzot ar jebkuru publiskajā sektorā nodarbināto, kurš izstrādā iekšējos normatīvos aktus, iesaistās ārējo normatīvo aktu izstrādē vai piemēro tiesību normas konkrētu situāciju risināšanā. Mācības ir aktuālas mūsdienu publiskajā pārvaldē, jo šim sektoram ir būtiska loma tiesību normu izstrādē un piemērošanā. 

  1. Praktisks pārskats par ārējo normatīvo aktu izstrādes loģiku, biežāk pieļautajām kļūdām un labās prakses principiem.
  2. Teorētiska un praktiska izpratne par iekšējo normatīvo aktu lomu iestādes darbībā, piemērošanas specifiku, izstrādes prasībām un saskaņošanas procesu. 
  3. Izpratne par tiesību normu daudzveidību un piemērošanas aspektiem, arī gadījumos, kad tiesību normas ir nepilnīgas;
  4. Tiesību normu piemērošanā būtisku tiesību teorijas jautājumu apguve, lai izvairītos no kļūdām, kas varētu rasties strādājot ar tiesisko regulējumu un tā piemērošanu praksē.
  1. Katrīna Nikolajeva: Ar 18 gadu pieredzi valsts pārvaldē, no kurām 12 gadus viņa ir strādājusi par juriskonsulti Valsts kancelejas Juridiskajā departamentā, pasniedzējai ir padziļinātas zināšanas un maģistra grāds starptautiskajās tiesībās. Līdztekus juridiskajam darbam viņa regulāri vada mācību kursus un diskusijas ministriju darbiniekiem.

  2. Andris Ārgalis (Mg.iur.), ikdienā vada juridiskos un personālvadības procesus Iekšējās drošības birojā, vērtējot ārējos un iekšējos normatīvos aktus, izstrādājot iekšējās procedūras, līgumus un administratīvos aktus, kā arī veidojot sadarbību ar citām publiskās pārvaldes iestādēm. Kopš 2019.gada tiesību jomu studiju kursu pasniedzējs Rīgas Stradiņa universitātē. Gan pieredzējušiem, gan jauniem speciālistiem sniedz izpratni par publiskās pārvaldes darbības regulējumu, teorijas un prakses specifiku, kā arī publiskās pārvaldes nodarbināto atbildību. 

  3. Līga Menģele-Stillere, ikdienas darba pienākumi saistīti ar Valsts meža dienesta Juridiskās daļas darba vadīšanu, tajā skaitā, administratīvo aktu izstrādi, apstrīdēšanu, kā arī iestādes pārstāvību administratīvajās tiesās administratīvo aktu pārsūdzības lietās. Kursus par administratīvo procesu Valsts administrācijas skolā vada kopš 2001.gada. Īstenoti atsevišķi apmācību kursi pārvaldes iestādēs, palīdzot caur administratīvā procesa tiesiskā regulējuma prizmu izprast iestādes darbības aspektus un saskatīt pilnveides iespējas. Dr.iur, Mg.env.sc.(vides zinātne).

Publiskajā pārvaldē (t.sk. valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās) strādājošie, kuri izstrādā normatīvos aktus, sagatavo administratīvos aktus vai citus tiesību aktu projektus, kā arī citos aspektos saistīti ar tiesību normu izstrādi un piemērošanu – jomu speciālisti, juristi, personālvadītāji, iestāžu vadītāji un citi.

Nav nepieciešamas 

12 akadēmiskās stundas.

Nodarbības struktūra (Ievads 10%, Pamatdaļa 85%, Noslēguma daļa 5%) (iekļaujot mācību metodes):

Daļa/tēmasApraksts 
Ievada daļa

Iepazīšanās ar pasniedzēju

Tēma + mērķis + struktūra (īsi un kodolīgi izstāsta par tēmu, tās aktualitāti, mācību dienas programmu un laika grafiku dienai)

Noteikumi, kārtība, aizliegtās tēmas (iepriekš sagatavoti noteikumi, lai palīdzētu noturēt līdzsvaru un emocionālo stabilitāti grupā, pārvarēt iespējamos pārpratumus)

Iepazīšanās grupā (pasniedzējs ierosina dalībnieku iepazīšanos: kontaktu un drošības sajūtas radīšanu. Tiek uzrunāts katrs un katram iespēja izteikties). Dalībniekiem tiek dota iespēja sniegt savu pašnovērtējumu attiecībā uz izpratni par tēmu.

Pamata daļaTēmas nosaukumsMetodes, kā katra tēma tiks apgūta
1.tēma

Ārējo normatīvo aktu izstrāde:

I. Ievads

Normatīvā akta būtība un birokrātijas mazināšana. 

II. Obligātais metodiskais standarts (8 soļi):

  1. Problēmas izpēte: nepieciešamības pamatojums. 
  2. Esošais regulējums: tiesību aktu un judikatūras analīze. 
  3. Starptautiskā prakse: ārvalstu pieredze un riski. 
  4. Plānošanas dokumenti: sasaiste ar politikas mērķiem. 
  5. Sabiedrības līdzdalība: mērķgrupas iesaiste. 
  6. Anotācija: sākotnējais ietekmes novērtējums. 
  7. Izstrāde: juridiskā tehnika, izteiksme un valoda. 
  8. Kvalitātes kontrole: projekta pašnovērtējums. 

III. Projekta virzība un saskaņošana.

 

Piemēram, teorija, demonstrējums, metode, atgriezeniskā saite, refleksija, jautājumi, atbildes, diskusijas u.c.

Īss tēmas ievads, kas ir aktuāls: 5-7 minūtes

Teorija par konkrēto tēmu: kas, ko, kāpēc? kādi avoti izmantoti, kā teorija sasaistās ar praksi 15-20 minūtes

Demonstrācija: konkrētas tēmas demonstrācija praksē (piemēri, video, audio un/vai dalībnieku iesaiste) 10-15 minūtes

Praktiskais uzdevums (individuāli vai grupās): dalībnieki pilda uzdevumu, balstoties uz demonstrāciju 15-30 minūtes

Refleksija: Pēc uzdevuma jautājumi, atbildes, kas izdevās, kas jāuzlabo?

2.tēma

Iekšējo normatīvo aktu izstrāde un piemērošana:

  1. Iekšējo normatīvo aktu vieta un loma normatīvo aktu sistēmā 

  2. Iekšējo normatīvo aktu atšķirības no citiem tiesību aktiem 

  3. Iekšējo normatīvo aktu piemērošana 

  4. Prasības iekšējo normatīvo aktu izstrādē

  5. Iekšējo normatīvo aktu izstrādes praktiskie apsvērumi

  6. Iekšējo normatīvo aktu saskaņošana

Interaktīva lekcija, diskusija, jautājumu-atbilžu metode, īsu situāciju (kāzusu) analīze, problēmbalstīta mācīšanās, praktiskie grupu uzdevumi par iekšējo noteikumu izstrādi, refleksija par tēmā apgūto un biežāk uzdotajiem jautājumiem.
3.tēma

Tiesību normas, to piemērošana un interpretēšana

  1. Tiesību normas būtība (normatīvie akti un vispārējie tiesību principi);

  2. Ārējie un iekšējie normatīvie akti, ārējo normatīvo aktu juridiskā spēka hierarhija;

  3. Ārējo normatīvo aktu piemērošana un pretrunu risināšana;

  4. Iekšējo normatīvo aktu piemērošana un pretrunu risināšana;

  5. Vispārējo tiesību principu piemērošanas īpatnības;

  6. Tiesību normu interpretācijas pamatmetodes (gramatiskā, sistēmiskā, vēsturiskā un teleoloģiskā interpretācijas metode).

 

Tēmas pamatjautājumi tiks izskaidroti teorētiski. Būs praktiskie uzdevumi, kurus grupā pārrunāsim, un kuri kalpos kā diskusijas pamats grupas dalībniekiem. Iespēja uzdot jautājumus gan mutiski, gan rakstiski visas nodarbības laikā, ar atbilžu saņemšanu pēc iespējas nekavējoties. 
Noslēguma daļa

Pēc katras daļas tiek veikts pašnovērtējuma tests.

Pasniedzējs apkopo dienas veikumu, piemin spilgtākos momentus u.c.

Atgriezeniskā saite: noslēguma aplis, kurā dalībnieki dalās ar domām, atziņām, ko vērtīgu paņems no mācībām

Secinājums: ko katrs dalībnieks apņemas darīt tālāk ar apgūto, kādu prasmi pielietos ikdienā

Dalībnieki aicināti dalīties ar pašnovērtējumu par izpratnes izmaiņām (tēma kļuva/nekļuva skaidrāka u.c.).

Anketu aizpildīšana: pasniedzējs aicina aizpildīt novērtēšanas anketu

 

  1. Praktisks pārskats par ārējo normatīvo aktu izstrādes loģiku, biežāk pieļautajām kļūdām un labās prakses principiem.
  2. Teorētiska un praktiska izpratne par iekšējo normatīvo aktu lomu iestādes darbībā, piemērošanas specifiku, izstrādes prasībām un saskaņošanas procesu. 
  3. Izpratne par tiesību normu daudzveidību un piemērošanas aspektiem, arī gadījumos, kad tiesību normas ir nepilnīgas;
  4. Tiesību normu piemērošanā būtisku tiesību teorijas jautājumu apguve, lai izvairītos no kļūdām, kas varētu rasties strādājot ar tiesisko regulējumu un tā piemērošanu praksē.