22. janvārī norisinājās mācību cikla “Cieņpilnā pārvaldība: no teorijas uz praksi” otrā diena, kas bija veltīta cieņpilnās līderības tēmai. Mācību laikā iestāžu līderi, vadītāji un lēmumu pieņēmēji attīstīja prasmes, kas nepieciešamas, lai vadītu komandas digitālās transformācijas apstākļos – no datos balstītas lēmumu pieņemšanas līdz uzticībā balstītai organizācijas kultūrai.
Cieņpilnā līderība ir vadības modelis, kas iezīmē fundamentālu lomu maiņu – no hierarhiska rīkojumu devēja uz procesa virzītāju, kurš atzīst, ka sarežģītos apstākļos vienam cilvēkam nevar būt visas atbildes. Somijas domnīcas Demos Helsinki eksperti, kuru virsvadībā norisinājās mācību cikls, uzsver, ka šī pieeja balstās drosmē deleģēt atbildību un veidot uzticēšanās kultūru, kurā komanda tiek pilnvarota patstāvīgi meklēt un pārbaudīt labākos risinājumus. Tā ir drošas vides radīšana, kurā atklāta komunikācija un mācīšanās no procesa stāv augstāk par formālu kontroli.
Abas dienas savā pieredzē un zināšanās dalījās Sirpa Kekkonena (Sirpa Kekkonen), bijusī Somijas Valdības kancelejas Stratēģijas departamenta vadītāja, Somijas valsts pārvaldes stratēģijas eksperte, kas ieviesusi "Cieņpilnās pārvaldības" modeli Somijā. “Līderības centrā digitālās transformācijas laikmetā ir skaidrs kopīgs mērķis un spēja mācīties. Valdībā, tāpat kā jebkurā lielā organizācijā, nav iespējams uzreiz atrast ideālus risinājumus. Svarīgākais ir veidot kultūru, kurā ir atvēlēts laiks domāšanai un diskusijām, lai spētu pieņemt informētus, datos balstītus lēmumus, vienlaikus apzinoties, ka virziens var mainīties, parādoties jaunai informācijai. Kļūdīšanās nav neveiksme – tā ir neatņemama daļa no sarežģītu problēmu risināšanas,” uzsvēra S. Kekkonena.
Mācībās tika izcelti trīs cieņpilnas līderības pīlāri, kas ir būtiski efektīvai vadībai mūsdienu sarežģītajā pārvaldībā, veidojot pamatu ilgtspējai, spējai risināt kompleksus jautājumus un saglabāt stratēģisko redzējumu:
- Pārdomāta lēmumu pieņemšana: spēja mērķtiecīgi analizēt informāciju, ieklausoties dažādos viedokļos un vērtējot situāciju no dažādiem skatupunktiem, lai pieņemtu datos balstītus un pamatotus lēmumus.
- Atvērta sadarbība un uzticēšanās: starpnozaru un starporganizāciju mijiedarbība, kas balstās drošā vidē, kur savstarpēja cieņa un atklātība veicina iesaisti un kopīgu risinājumu meklēšanu.
- Izaugsme caur mācīšanos: tādas kultūras veidošana, kur kļūdas tiek uztvertas kā mācīšanās iespēja, un organizācija pastāvīgi pielāgojas jauniem izaicinājumiem, ilgtermiņā uzlabojot procesus un pieejas.
Mācību laikā dalībnieki individuāli apkopoja situācijas no savas darba ikdienas, identificēja galvenos izaicinājumus un izvērtēja iespējamos rīcības virzienus. Savukārt grupu darbā tika izmantota strukturēta matrica, kas ļāva novērtēt izaicinājumus pēc to ietekmes un steidzamības. Tas palīdzēja komandām vienoties par prioritāro problēmu, nonākt līdz tās cēloņiem un izprast efektīvākos risinājumus.
Komandas pievērsās būtiskākajiem Latvijas valsts izaicinājumiem, kas ietekmē gan publisko pārvaldi, gan sabiedrību kopumā. Diskusiju centrā izvirzījās uzticēšanās deficīts, kas vērojams divos līmeņos – gan attiecībās starp valsti un iedzīvotājiem, gan organizāciju iekšienē starp vadību un kolēģiem. Analizējot politisko lēmumu pieņemšanas vidi, dalībnieki identificēja, ka ekspertu zināšanas bieži netiek pilnvērtīgi izmantotas un komunikācija ar sabiedrību ir nepietiekama, savukārt jaunu pieeju izmēģināšana un mācīšanās tiek uztverta drīzāk kā risks, nevis attīstības iespēja. Risinot konkrētus jautājumus, piemēram, demogrāfiju, enerģētisko drošību un digitalizāciju, grupas uzsvēra nepieciešamību veidot jēgpilnu dialogu un lēmumu pieņemšanā iesaistīt dažādas sabiedrības grupas.
Dalībnieki atzina uzticēšanos par visu pārmaiņu stūrakmeni, ko iespējams būvēt tikai caur godīgu komunikāciju. Tika akcentēts, ka būtiski ir nevis izvairīties no kļūdām vai tās slēpt, bet gan par tām atklāti runāt, skaidrojot pieņemtos lēmumus. Tādējādi tiek veidota droša vide un mācīšanās kultūra, kas stiprina sadarbību gan ar kolēģiem, gan sabiedrību.
Dalībnieki akcentēja kopīgas atbildības nozīmi, mazinot pārmērīgu birokrātiju un veidojot sadarbības ekosistēmas, kur risinājumu izstrādē piedalās arī ārējie partneri, NVO un iedzīvotāji. Kā praktiski soļi tika minēti forumi un stratēģiskās sesijas sarežģītu jautājumu apspriešanai, nelieli eksperimenti, to rezultātu izvērtēšana un pakāpeniska mērogošana, kā arī nepārtraukta atgriezeniskā saite. Cieņpilna līderība prasa laiku, drosmi mācīties un spēju pielāgot virzienu, balstoties datos, pieredzē un atklātā dialogā ar sabiedrību.
